Pagrabs patiešām ir daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļa. Ja dokumentos nav minēts, ka vecmāmiņa atteikusies no pagraba, tad varbūt toties kaut kur ir minēts, ka pagrabs viņai iedalīts, par to, iespējams, maksāta kāda daļa īres maksas; turklāt senos laikos pagrabiem bija numuri – varbūt uz šā pamata ir iespējams atklāt un pierādīt bijušās tiesības uz šo kopīpašuma daļu.

Informācija par pagraba telpas sadalījumu dzīvokļiem noteikti ir mājas pārvaldniekam – ar viņu tad arī vajadzētu konsultēties par esošo situāciju un iespējamo rīcību. 

Ja ir zināms, kurš pagrabs bija vecmāmiņai un kurš dzīvokļa īpašnieks to aizņem tagad, vienkāršākais ir parunāt ar viņu pašu. Loģiski būtu tā, ka jums tagad nav neviena pagraba, bet kādam ir divi, un viņš tad vienu atdod atpakaļ senajam lietotājam.

Ja pārrunu ceļā jautājumu atrisināt nav iespējams, tad ir svarīgi – kas tā ir par māju, kam pieder un kas to pārvalda.

Universālais padoms - tā kā rīcība ar kopīpašumu vai tā daļām ir iespējama tikai ar visu īpašnieku piekrišanu, jārīko dzīvokļu īpašnieku kopsapulce, kurā pagraba sadalījuma problēma ir jānoskaidro un par pagrabtelpas taisnīgu sadalījumu visiem jānobalso.

Civillikuma 1068.pants nosaka: „Rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu, kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās, drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu; bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti.”