Lūdzu izskaidrot, kāda tiesību norma parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējam dod tiesības vairākkārt un sistemātiski prasīt no parādnieka parāda atgūšanu, lai gan kopš parāda izveidošanās ir pagājuši jau 26 (ZZ) un 13 gadi (AK)! Proti, attiecīgais aizdevums ir komercdarījums. Savukārt Komerclikuma 406. pants paredz, ka no komercdarījuma izrietošie prasījumi noilgst triju gadu laikā, ja likumā nav noteikts cits noilguma termiņš. Jebkurā gadījumā Civillikuma 1903. pantā paredzēts desmit gadu noilguma termiņš. Civillietu tiesas kolēģija pareizi atzinusi, ka Komerclikuma 406. panta speciālajai tiesību normai dodama priekšroka attiecībā uz noilguma termiņu (trīs gadi), bet jautājumā, kas skar noilguma termiņa noteikšanu, piemērojamas vispārējās tiesību normas (Civillikuma 1902.–1906. pants). Tādējādi objektīvi secināms, ka parāda atgūšanas mēģinājumi pēc likumā noteiktā noilguma termiņa beigām ir pretlikumīgi un rada prettiesiskas rīcības raksturu. Lūdzu īsumā izskaidrot, kurā valsts institūcijā vai tiesībsargājošajā iestādē man jāvēršas, lai beidzot pārtrauktu privāto juridisko personu prettiesiskās darbības, mēģinot šādi slēpt savu juridisko analfabētismu!
Ja noilguma iestāšanos ne kreditors, ne parādu atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nav pārtraucis Civillikuma 1905. panta izpratnē (atgādinājums parādniekam pārtrauc noilgumu), tad prasījumā ir iestājies noilgums. Saskaņā ar Civillikuma 1902. pantu tiesības izlietošana, ceļot prasību tiesā vai vēršoties pie šķīrējtiesas, pārtrauc noilgumu, pie kam jau notecējušais laiks vairs nav ieskaitāms un sāk tecēt jauns noilguma termiņš. Ja ar prasības celšanu uzsākto lietu prasītājs neturpina, tad noilguma tecējums atkal atjaunojas no tās dienas, kad viņam vajadzējis lietu tālāk virzīt, t. i., no pēdējā viņam noliktā un viņa garām palaistā termiņa. Jaunā noilguma termiņš vienmēr ir desmit gadu, kaut arī pirmējais būtu bijis īsāks (Civillikuma 1903. pants).
Prasības celšana pārtrauc visas saistību tiesības noilgumu, kaut arī tā būtu papriekš celta tikai par šīs tiesības noteiktu daļu.
Ar noilguma termiņa notecējumu izbeidzas ne vien prasības tiesība, bet arī pati saistību tiesība. Tādēļ noilgušu prasījumu nevar izlietot arī kā ierunu, piemēram, ieskaitam (Civillikuma 1910. pants).
Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. pants paredz atgādinājuma patiesas un pilnīgas informācijas sniegšanas pienākumu un paziņojumā sniedzamo informāciju.
Parādnieka iebildumu izteikšanai noteiktajā termiņā kreditors un parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs nedrīkst veikt parāda atgūšanas darbības (iekļaut parādvēstures datubāzē informāciju par parādnieku un tā parādu, veikt darbības, kas palielina parāda atgūšanas izdevumus u. c.), kas parādniekam var radīt nelabvēlīgas sekas.
Tātad, ja prasījums izriet no Komerclikuma, noilgums ir trīs gadi, savukārt no pārējiem darījumiem – 10 gadu. Turpretī, ja šajā periodā bijis kreditora vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzēja atgādinājums, noilguma termiņa tecējums sākas no jauna.
Ņemot vērā, ka strīdam ir privāttiesisks raksturs, tas risināms vispārējā jurisdikcijas tiesā.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
