Labdien! Aptuveni pirms divām nedēļām kaimiņš, kas dzīvo aiz sienas, sāka skaļi uzvesties, parasti nakts laikā. Es ar viņu mēģināju runāt, bet pārsvarā tiku apsaukāts ar krievvalodīgiem izteicieniem, kaut gan sākumā viņš solījās būt klusāks. Kādu laiku troksni pacietu, bet man aizvakar tika veikta ausu operācija, līdz ar to saasinājās dzirde, troksnis kļuva vēl neciešamāks. 

Es izsaucu policiju, pirmajā naktī (aizvakar) atbrauca, parunāja ar viņu un teica, ka kaimiņš solījies netrokšņot. Tomēr nākamajā dienā kaimiņš sāka uzvesties vēl skaļāk un trokšņoja visu diennakti. Pēc policijas ieteikuma es vēlreiz ar viņu mēģināju runāt, bet tas ne pie kā nenoveda, tādēļ izsaucu policiju vēlreiz. Kad ieradās policija, kaimiņš izlikās, ka ir gulējis un vispār nesaprot, par ko ir runa, kādas problēmas, es kaut ko izdomāju utt. Policija pēc sarunas ar mums abiem man pateica: ja troksnis nav tik skaļš, ka pa visu kāpņutelpu rīb, tad viņi neko izdarīt nevar, likums netiek pārkāpts. Mums jārisina problēma savstarpēji. Pats kaimiņš un viņa māte nav īsti līdzsvaroti, un runāt ar viņiem nav lielas jēgas (kaut arī vairākas reizes mēģināju). Tagad dienu un nakti nepārtraukti dzirdu no viņu puses mūziku, skaļas sarunas (visdrīzāk no skaļa televizora) utt. Troksnis ir burtiski visu diennakti. Rodas sajūta, ka viņš tagad speciāli uzgriež skaļāk (it īpaši pa dienu), lai man ieriebtu, jo pēc policijas izsaukuma viņš zina, ka policija viņam neko neizdarīs. 

Es būtu ļoti pateicīgs par ieteikumiem, kā šādu situāciju atrisināt. Dzīvoklis ir personīgais, dzīvoju tajā ar ģimeni, tādēļ vienkārši doties citur nav variants. Visas trīs istabas arī ir aizņemtas, iet gulēt citur nesanāk, kādam ģimenes loceklim viņš jebkurā gadījumā traucēs. 

Papildu informācija par cilvēku, ar kuru ir problēmas. Pandēmijas laikā tas pats kaimiņš vienu nakti izdomāja iekaustīt savu māti. Sieviete pa visu māju kliedza pēc palīdzības, tika izsaukta policija, un tonakt viņi it kā nomierinājās. Nākamajā naktī atkal tas pats, šoreiz, kad mēs zvanījām policijai, mums pateica, ka viņi iepriekšējā naktī bija atbraukuši, bet pati māte nemaz nelaida iekšā un teica, ka viss tagad esot kārtībā. Kad es ar viņu pa dienu par to runāju, čalis teica, ka esot šizofrēniķis un viņš tagad nevarot dabūt zāles (kas varētu būt taisnība, jo dažus gadus pirms tam kaimiņi esot saukuši policiju par to, ka viņš naktī ārdās pa kāpņutelpu, un viņu aizveda uz attiecīgajām iestādēm). Tā nu pāris dienas pagāja, klausoties, kā viņi viens otru dauzīja, līdz nomierinājās. Ik pa laikam viņš kaut ko arī urbj sienās, varētu būt, ka ar tādu rīcību “sabojāja” sienas skaņas izolāciju un tādēļ pēkšņi kļuva tik dzirdams.