Dalītā īpašuma pastāvēšana ir noteikta likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Spēkā stāšanās likums) 14. pantā. Minētā panta pirmās daļas 1.–4. punktā ir noteikti piespiedu dalītā īpašuma gadījumi, kad dalītais īpašums ir izveidojies vēsturisku notikumu rezultātā un tā rašanās nav atkarīga no iesaistīto pušu gribas. Savukārt Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punktā (tas bija spēkā līdz 01.01.2017.) bija paredzēta iespēja veidot dalīto īpašumu, iznomājot zemi un paredzot nomniekam uz tās celt būves kā patstāvīgus īpašuma tiesību objektus, ko sauc par brīvprātīgu dalīto īpašumu.

Līdz ar to regulējums var atšķirties atkarībā no tā, kā izveidojies dalītais īpašums. Piespiedu nomas gadījumā nomas maksas ierobežojums (pašreiz 6%) ir paredzēts daudzdzīvokļu dzīvojamām mājām. (Likums “Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās”).

Ja puses nespēj vienoties par nomas maksu piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvaros, tām ir tiesības vērsties tiesā.

Civillikuma 2120. pants nosaka, ka nomas maksai jābūt patiesai atlīdzībai par lietas lietošanu un tādēļ to nedrīkst nolikt tikai izskata pēc. Savukārt atbilstoši Civillikuma 2123. pantam, ja puses nevar vienoties par atlīdzību, nomas maksas apmēru nosaka tiesa pēc sava ieskata.

Brīvprātīga dalītā īpašuma gadījumā normatīvie akti neregulē nomas maksas apmēru un piespiedu nomas tiesiskās attiecības pušu starpā nepastāv.

Ar Tieslietu ministrijas skaidrojumu par brīvprātīga dalītā īpašuma pastāvēšanu pēc 2017. gada 1. janvāra varat iepazīties ministrijas mājaslapā.