Dzīvesvietas deklarēšanas likumā teikts, ka personai ir tiesisks pamats apmesties uz dzīvi noteiktā nekustamā īpašumā, ja tai pieder šis nekustamais īpašums, attiecībā uz to ir noslēgts īres vai nomas līgums vai šā īpašuma lietošanas tiesības tā ieguvusi uz laulības, radniecības, svainības vai cita likumiska vai līgumiska pamata. Noslēgtā laulība sniedz tiesisku pamatu deklarēt dzīvesvietu vīram piederošajā dzīvoklī. Dzīvesvietas deklarēšanas fakts pats par sevi nerada civiltiesiskas saistības, t.i., tas nedod Jums nekādas tiesības uz dzīvokli, kurā esat deklarējusies. Plašāku skaidrojumu par dzīvesvietas deklarēšanu lasiet rakstā „Dzīvot deklarētajā dzīvesvietā ir paša interesēs”.

Ja persona, vēl dzīva esot, nav slēgusi mantojuma līgumu vai arī nav taisījusi testamentu, tad pēc viņas nāves mantošana notiek pēc saskaņā ar Civillikumā norādīto mantošanas kārtību. Pēc likuma aicināti mantot laulātais (šajā gadījumā Jūs), radinieki un adoptētie. Vīra atstātais mantojums tiks dalīts starp Jums un viņa meitām.

Par likumisko mantošanu plašāks skaidrojums rakstā „Mantojuma pieņemšanas veidi: likumiskā mantošana”.