Bezvēsts pazudušas personas statuss ir noteikts Operatīvās darbības likumā. Par bezvēsts pazudušām personām uzskatāmas tādas, kuras pēkšņi un bez acīmredzama iemesla pametušas savu pastāvīgo vai pagaidu uzturēšanās vietu, neievēro savu ierasto dzīvesveidu, un sazināšanās ar tām nav iespējama, kā arī nepilngadīgās un tās personas, kuras vecuma, to fiziskā, garīgā stāvokļa vai slimības dēļ ir aprūpējamas, bet aizgājušas no mājām, ārstniecības iestādēm vai citām uzturēšanās vietām. 

Bez vēsts pazudušo personu meklēšanu Valsts policija veic saskaņā ar tās izstrādātajiem "Personu meklēšanas noteikumiem".

Tiesiskais regulējums paredz, ka persona no pazušanas brīža meklēšanā atrodas desmit gadus. Savukārt, ja persona pazušanas brīdī bija sasniegusi 70 gadu vecumu, tā tiek meklēta piecus gadus. Saskaņā ar Civillikuma 377.pantu pēc šī termiņa beigām tiesa pēc ieinteresēto personu (radinieku u.c.), bet, ja tādu nav, pēc pazudušā mantas aizgādņa vai prokurora lūguma pazudušo izsludina par mirušu.

Pēc tam tuviniekiem dzimtsarakstu nodaļa izsniedz miršanas apliecību un var kārtot mantojuma lietas pie notāra. Kamēr cilvēku tiesa nav izsludinājusi par mirušu, viņa pensiju neviens saņemt nevar.

Civillikuma 370.-381.pantā noteikts, kā notiek aizgādnība pār promesošo un pazudušo personu mantu.