Pensiju 2. līmeņa kapitāla uzkrāšanā ir iesaistīti visi strādājošie, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Pensiju 2. līmeņa līdzekļu pārvaldītājs informēs dalībnieku par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Arī pašam dalībniekam būs iespēja vairāk uzzināt par savu 2. līmeņa uzkrājumu. Daudziem iedzīvotājiem Latvijā joprojām ir maza interese par to, kas notiek ar šo naudu un kāds ir uzkrātais kapitāls.
Pensiju 2. līmeņa dalībnieku individuālas informētības nodrošināšanu paredz Grozījumi Ministru kabineta 2003. gada 27. maija noteikumos Nr. 272 “Noteikumi par valsts fondēto pensiju shēmas darbību”, kas stājās spēkā 10. novembrī. Noteikumu normas tiek piemērotas dažādos termiņos.
Noteikumu mērķis ir veicināt valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem informācijas pieejamību par pensiju 2. līmenī uzkrāto pensijas kapitālu, pilnveidot zināšanas par pensijas uzkrājuma veidošanās pamatjautājumiem, tai skaitā savu noguldījumu, plānu ienesīgumu un vecumam atbilstoša ieguldījumu plāna izvēles nozīmīgumu, kā arī uzlabot dalībnieku finanšu pratību, saņemot personalizētas konsultācijas.
Pensiju 2. līmeņa darbību nosaka Valsts fondēto pensiju likums. Pensiju 2. līmeņa kapitāla veidošanā ir iesaistīti visi strādājošie, kuri dzimuši pēc 1971. gada 1. jūlija. Pensiju 2. līmenī tiek uzkrāts kapitāls, kas ir likumā noteiktā obligātā daļa no ikvienas personas maksātajām valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām.
Darba mūža gadu desmitos tiek sakrāta liela naudas summa, taču persona to var izmantot, tikai sasniedzot pensijas vecumu.
Pensiju 2. līmeņa līdzekļus to pārvaldītāji iegulda, lai papildinātu dalībnieku kapitālu. Daudziem iedzīvotājiem Latvijā joprojām ir maza interese par to, kas notiek ar šo naudu un kāds ir uzkrātais kapitāls.
Pensiju 2. līmeņa jeb valsts fondēto pensiju shēmas dalībnieka uzkrātā pensijas kapitāla apmēru ietekmē trīs lielumi:
Iemaksu likme fondēto pensiju shēmā ir 6% no iemaksu objekta, kas noteikts likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu” un Solidaritātes nodokļa likumā.
Ministru kabinets ar grozījumiem noteikumos ir noteicis kārtību, kādā valsts fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam jāsniedz attiecīgajam shēmas dalībniekam informācija par to, vai viņš ir izvēlējies savam vecumam un vajadzībām atbilstošāko ieguldījumu plānu. Vienlaikus līdzekļu pārvaldītājam noteiktas prasības, kā šo informāciju apstrādāt, informē Labklājības ministrijas Komunikācijas nodaļas sabiedrisko attiecību speciālists Egils Zariņš.
Grozījumi nosaka arī kārtību, kādā Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) nodod shēmas līdzekļu pārvaldītājam informāciju par shēmas dalībniekiem, kuru līdzekļus tas pārvalda, un viņu uzkrāto līdzekļu kopējo apmēru, kā arī kārtību, kādā VSAA nodrošina shēmas dalībnieka konta izraksta atspoguļošanu citā drošā tiešsaistes risinājumā un attiecīgā konta izraksta saturu un sniegšanas formu.
2024. gada 1. jūlijā stāsies spēkā Valsts fondēto pensiju likuma normas, kas ļaus personai elektroniskajās platformās, kas piedāvās šādu iespēju un kuras persona vēlēsies izmantot, aplūkot savus datus par pensiju 2. līmeņa uzkrājumu (sniedzot attiecīgā konta izrakstu).
Tikai pati persona lems par to, kad un vai šo iespēju izmantot, savukārt attiecīgā platforma nodrošinās iespēju datus aplūkot tikai konkrētajai personai, tos neizmantojot citiem mērķiem (piemēram, reklāmai).
Likuma grozījumi paredz arī iespēju fondēto pensiju shēmas līdzekļu pārvaldītājam zināt tās personas, kuru līdzekļus tas pārvalda.
Pārvaldnieka pienākums būs sazināties ar šīm personām un sniegt informāciju par to, vai konkrētā persona atrodas viņas vecumam atbilstošā ieguldījumu plānā, kā arī dot iespēju personai izmantot līdzekļu pārvaldītāja resursus, lai izprastu, vai viņas izvēlētais ieguldījumu plāns saskan ar viņas vēlmēm un pārliecību.
Arī attiecīgās Ministru kabineta noteikumu grozījumu normas stāsies spēkā 2024. gada 1. jūlijā.
Turpretī atsevišķas noteikumu normas stāsies spēkā 2026. gada 1. janvārī.
Tāpat Ministru kabineta noteikumi ir papildināti ar 66.2 punktu, kurā atrunāta kārtība, ja shēmas dalībnieks, kurš ir izvēlējies fondētās pensijas kapitālu pievienot citas personas fondētās pensijas kapitālam vai to nodot mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā, ir miris laika periodā no vecuma pensijas pieprasīšanas dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai vai pēc vecuma pensijas piešķiršanas.
Anotācijā paskaidrots: ja cilvēks miris laika periodā no vecuma pensijas pieprasīšanas dienas līdz vecuma pensijas piešķiršanas dienai, fondēto kapitālu izmanto atbilstoši shēmas dalībnieka izdarītajai izvēlei, t. i., pievieno citas personas fondētās pensijas kapitālam vai nodod mantošanā Civillikumā noteiktajā kārtībā, izņemot, ja fondētās pensijas kapitāls ir ņemts vērā shēmas dalībnieka pensijas avansa aprēķinā (tātad jau ir ticis izmantots pensijas aprēķinā) vai ir iestājies šo noteikumu 72.1 punktā minētais gadījums.
Savukārt, ja persona ir mirusi pēc vecuma pensijas piešķiršanas, izņemot, ja ir iestājies šo noteikumu 72.1 punktā minētais gadījums, VSAA dalībnieka fondētās pensijas kapitālu ieskaita valsts pensiju speciālajā budžetā, jo vecuma pensija jau ir piešķirta.
Ministru kabineta noteikumu 72.1 punkts noteic: ja shēmas dalībnieks miris pēc mūža pensijas apdrošināšanas līguma noslēgšanas, aģentūra nodrošina attiecīgās naudas summas pārskaitīšanu apdrošināšanas sabiedrībai, ja mūža pensijas apdrošināšanas līgumā ir norādīts labuma guvējs un shēmas dalībnieks no līguma nav atteicies.
|
Plašāk par tēmu >> |
Pēc VSAA datiem 2023. gada 31. jūlijā valsts fondēto pensiju shēmā bija reģistrēti 1 miljons 296 tūkstoši dalībnieku.
Valsts fondēto pensiju shēmas dalībniekiem ir pieejami 29 ieguldījumu plāni, kurus pārvalda septiņi līdzekļu pārvaldītāji.
