No uzdotā jautājuma var noprast, ka tiesas spriedums ir pieņemts aptuveni pirms 6 gadiem, līdz ar ko Kriminālprocesa likumā paredzētais apelācijas vai kasācijas sūdzības iesniegšanas termiņš ir sen notecējis. Respektīvi, sprieduma pārsūdzība, mūsuprāt, nav iespējama. Izņēmums būtu tajā gadījumā, ja krimināllieta tikusi izskatīta apsūdzētās personas prombūtnē, jo šādā gadījumā Kriminālprocesa likuma 465.panta otrā daļa nosaka: „(2) Tiesas nolēmums, kas pieņemts, iztiesājot lietu apsūdzētā prombūtnē (in absentia), stājas spēkā vispārējā kārtībā. Tomēr notiesātais var pārsūdzēt nolēmumu augstākas instances tiesā apelācijas vai kasācijas kārtībā 30 dienu laikā no dienas, kad saņemta nolēmuma kopija.” 

Šī likuma norma gan ir vairākkārt grozīta, tomēr arī pirms 6 gadiem šāda pārsūdzības kārtība šajā likuma pantā bija paredzēta. Taču, ja lieta ir tikusi izskatīta, apsūdzētajam piedaloties tiesas sēdē, tad šis spriedums ir stājies spēkā un nav pārsūdzams.

Nākamais aplūkojamais jautājums ir par notiesājoša sprieduma izpildes noilgumu. Šo jautājumu reglamentē Krimināllikuma 62.pants un šajā pantā notiesājoša sprieduma izpildes noilguma termiņi ir diferencēti atkarībā no piespriestā soda veida un mēra. Atbilstoši šai likuma normai, ja piespriesta brīvības atņemšana uz laiku, kas nepārsniedz divus gadus (kā tas ir jautājuma uzdevēja gadījumā), tad sprieduma izpildes noilgums iestājas pēc trīs gadiem, respektīvi, notiesājošs spriedums nav izpildāms, ja no dienas, kad tas stājies likumīgā spēkā, pagājuši trīs gadi.

Tajā pašā laikā jautājuma uzdevējs ir pats norādījis, ka viņš jau 6 gadus izvairoties no soda. Un attiecībā uz šādu situāciju Krimināllikuma 62.panta otrā daļa paredz, ka noilgums tiek pārtraukts, ja notiesātais izvairās no soda izciešanas. Līdz ar to, ja jautājuma uzdevējs patiešām izvairās no soda izpildes, tad sprieduma izpildes noilgums uz viņu nav attiecināms.