Vecāku pabalstam vidējo iemaksu algu aprēķina par 12 kalendāra mēnešu periodu, kas beidzas divus mēnešus pirms tā mēneša, no kura šis pabalsts tiek piešķirts. 

Ja vidējās iemaksu algas noteikšanas perioda daļā apdrošināšanas iemaksu alga nav bijusi pārejošas darbnespējas (darbnespējas lapa B), grūtniecības un dzemdību atvaļinājuma vai bērna kopšanas atvaļinājuma dēļ, tad vidējo apdrošināšanas iemaksu algu nosaka, 12 mēnešu periodā neieskaitot minētās dienas. 

Tas nozīmē, ka darbnespējas periods, par kuru saņemat slimības pabalstu, neietekmēs vecāku pabalsta apmēru, jo attiecīgais periods tiks izslēgts no vidējās algas aprēķina. 

Vidējo iemaksu algu pabalstam aprēķina tikai par to periodu, kurā ir gūti darba ienākumi. Līdz ar to darbnespējas lapas periods, par kuru saņemts slimības pabalsts, neietekmē pabalstu apmēru. 

Sievietei, kurai, kopjot bērnu vecumā līdz trim gadiem, piedzimst nākamais bērns, vecāku pabalsts par nākamā bērna kopšanu nevar būt mazāks par vecāku pabalstu, kas piešķirts par iepriekšējo bērnu. 

Minētais nosacījums tiek piemērots, ja: 

• sievietei ir tiesības uz vecāku pabalstu par nākamo bērnu; 
• nākamais bērns piedzimis, kamēr iepriekšējais vēl nav sasniedzis trīs gadu vecumu; 
• par iepriekšējo bērnu sievietei ir bijis piešķirts vecāku pabalsts. 

Ja visi nosacījumi ir izpildīti, vecāku pabalsts tiek piešķirts ne mazākā apmērā kā par iepriekšējā bērna kopšanu. Piešķirot vecāku pabalstu par nākamā bērna kopšanu, pabalsti tiek salīdzināti, proti, iepriekšējais un jaunais. Izmaksā vienu – apmēra ziņā lielāko – pabalstu. 

Nosacījums par iepriekšējā pabalsta apmēra “saglabāšanu” ir spēkā vecāku pabalstam, uz maternitātes pabalstu tas neattiecas.