Par vecāku pabalsta un bērna kopšanas pabalsta saņēmējiem valsts veic sociālās iemaksas pensijas, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai. Tā kā tagad vecāku pabalsta daļu (divus nenododamos mēnešus) var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, likumā mainītas sociālās apdrošināšanas perioda normas.
FOTO: Zane Bitere, LETA.
Kopš šī gada vecāku pabalsta nenododamo daļu var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam, līdz ar to arī šajā laikposmā par pabalsta saņēmējiem valsts veiks sociālās apdrošināšanas iemaksas, kam iepriekš noteiktais laika periods bija līdz bērna pusotra gada vecumam. Likumā ir mainīti minimālo obligāto iemaksu veikšanas un pārrēķina termiņi.
Jaunais regulējums paredzēts ar grozījumiem likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kas stājas spēkā 28. novembrī.
Valsts veic sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI) par vecāku pabalsta, kā arī bērna kopšanas pabalsta saņēmēju.
Saskaņā ar likuma līdzšinējiem nosacījumiem pensijas, invaliditātes un bezdarba apdrošināšanai ir pakļautas personas, kuras kopj bērnu, kurš nav sasniedzis pusotra gada vecumu, un saņem bērna kopšanas pabalstu, un personas, kuras kopj bērnu, kurš nav sasniedzis gada vai pusotra gada vecumu, un saņem vecāku pabalstu.
Tā kā no šī gada vecāku pabalstam par bērniem, kuri dzimuši no 2023. gada 1. janvāra, ir noteikta nenododamā daļa – divi mēneši no kopējā pabalsta ilguma jāizmanto katram no vecākiem, un to ir tiesības izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam –, likumā tiek mainītas normas, kas līdz šim ierobežoja valsts iemaksu veikšanu par vecāku pabalsta saņēmēju līdz bērna pusotra gada vecumam.
Tādējādi likumā turpmāk tiek noteikts, ka valsts sociāli apdrošina vecāku pabalsta saņēmēju arī tad, kad bērns ir vecāks par pusotru gadu.
Grozījumi attiecināmi uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2023. gada 1. janvāri.
Likuma 20.4 panta ceturtajā daļā ir uzskaitīts personu loks, par kurām netiek papildus aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas, ja viņu darba samaksa mēnesī nesasniedz valstī noteikto minimālo darba algu, tai skaitā par notiesāto, kurš tiek nodarbināts brīvības atņemšanas soda izciešanas laikā.
No 2024. gada 1. janvāra atbrīvojumu saraksts papildināts ar vēl vienu grupu – apcietinātām personām, kuras atrodas izmeklēšanas cietumā.
Arī par šīm personām netiks papildus aprēķinātas minimālās obligātās iemaksas, ja darba samaksa mēnesī nesasniegs valstī noteikto minimālo darba algu.
Likumā koriģēts atbrīvojums no minimālajām iemaksām par personu, kura kā darba ņēmējs tiek nodarbināta sociālo pakalpojumu sniegšanā un kuras darba devējs vai struktūrvienība, vai filiāle ir Sociālo pakalpojumu sniedzēju reģistrā reģistrēta institūcija.
Minimālās iemaksas nav jāveic par personām ar I un II grupas invaliditāti, kā arī personām līdz 24 gadu vecumam, kuras mācās.
Tā kā bērniem invaliditātes grupu nenosaka, ar grozījumiem precizēts, ka minimālās obligātās iemaksas nav jāveic arī par bērnu ar invaliditāti līdz 18 gadu vecumam.
Likuma V nodaļa (“Obligāto iemaksu aprēķināšana”) papildināta ar 20.5 pantu, nosakot personas saistības īpašos darba samaksas izmaksas gadījumos: “Ja darba samaksu veic persona, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi atbilstoši Darba likuma 75.2 pantam, tā iegūst šajā likumā noteiktās darba devēja tiesības un pienākumus pret darba ņēmēju.”
Grozījums ir salāgots ar Darba likuma 75.2 pantu (“Īpašie atbildības noteikumi par darba samaksas izmaksu”), kas nosaka: ja darba devējam kā apakšuzņēmējam ir nodota pilnīga vai daļēja līgumsaistību izpilde par būvdarbu saistībā ar ēku būvniecību vai specializēto būvdarbu veikšanu, bet darba devējs darba līgumā vai darba koplīgumā noteiktajā laikā nav izpildījis pienākumu izmaksāt darbiniekam darba samaksu, darbiniekam ir tiesības prasīt neizmaksātās darba samaksas izmaksu no personas, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi.
Persona, kura darba devējam ir tieši nodevusi pilnīgu vai daļēju līgumsaistību izpildi, iegūst regresa prasības tiesības pret darba devēju tādā apmērā, kādā viņa ir izmaksājusi darba devēja darbiniekam darba samaksu.
Minētie nosacījumi piemērojami tikai gadījumā, ja darbinieks nosūtīts veikt būvdarbus saistībā ar ēku būvniecību vai specializētos būvdarbus, anotācijā paskaidrojusi Labklājības ministrija (LM).
Likuma 20.4 pants nosaka minimālo obligāto iemaksu objektu (kas ceturksnī ir trīs minimālās mēneša darba algas) un obligāto iemaksu veikšanu gan darba devējiem, gan pašnodarbinātajiem.
Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt korektu minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu par gadu, ir pagarināts termiņš, kādā pašnodarbinātajam ir pienākums veikt minimālās obligātās iemaksas par iepriekšējo kalendāra gadu, un termiņš, kādā VSAA veic minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu par gadu.
Tagad noteikts, ka pašnodarbinātajam minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par iepriekšējo gadu būs jāveic līdz sekojošā gada 23. oktobrim (iepriekš – līdz 23. jūnijam).
Turpmāk paredzēts, ka VSAA septiņu mēnešu laikā pēc kalendārā gada beigām veic minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu, ņemot vērā minimālo obligāto iemaksu objektu gadam, un informē Valsts ieņēmumu dienestu (VID) par darba devēja un pašnodarbinātā pārmaksātajām vai piemaksājamajām minimālajām obligātajām iemaksām. Līdz šim tie bija trīs mēneši. Tāpat norma papildināta ar informāciju par piemaksājamajām iemaksām.
Pārejas noteikumos paredzēts, ka šīs normas attiecināmas jau uz 2023. gadu.
Jaunais regulējums papildus noteic kārtību, ka VSAA, veicot minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu saskaņā ar 20.4 panta desmito daļu, pārrēķina minimālās obligātās iemaksas par trim taksācijas gadiem. Pārejas noteikumos paredzēts, ka minimālo obligāto iemaksu pārrēķinu VSAA pirmo reizi veic līdz 2024. gada 31. jūlijam.
Turklāt likums papildināts ar jaunu nosacījumu, ka VSAA par minimālajām iemaksām Valsts ieņēmumu dienestam var neziņot, ja VSAA darba devējam vai pašnodarbinātajam par ceturksni aprēķināto vai taksācijas gadu pārrēķināto veicamo minimālo obligāto iemaksu kopējais apmērs nepārsniedz piecus eiro. Minētā norma attieksies uz sociālās apdrošināšanas periodu, sākot ar 2024. gada 1. janvāri.
Grozīto normu stāšanās spēkā termiņi ir noteikti likuma pārejas noteikumos.
