FOTO: Paula Čurkste, LETA.
Jau vairākus gadus atsevišķi pabalsti ģimenēm ar bērniem nav tikuši palielināti – tas politiķiem tiek regulāri atgādināts diskusijās par demogrāfijas problēmām. Labklājības ministrija (LM) gatavo priekšlikumus visu pabalstu pārskatīšanai. Pirmais no tiem ir bērna kopšanas pabalsts, kas jau desmit gadu ir 171 eiro mēnesī.
Saeimas Ilgtspējīgas attīstības komisijas Demogrāfijas, ģimeņu un bērnu lietu apakškomisiju ar Labklājības ministrijas priekšlikumiem iepazīstināja parlamentārais sekretārs Reinis Uzulnieks. Redzējumu par problēmsituācijām pauda gan deputāti, gan nevalstisko organizāciju (NVO) pārstāvji. No NVO un ekspertiem jau pēc iepriekšējām diskusijām tika saņemti 64 priekšlikumi.
LM rosina visus pabalstus pārskatīt pakāpeniski, jo būtisks faktors ir pieejamais finansējums.
Pašreiz par bērnu vecumā līdz pusotram gadam vienam no vecākiem tiek maksāts bērna kopšanas pabalsts (BKP) – 171 eiro mēnesī; par bērnu vecumā no pusotra gada līdz diviem gadiem – 42,69 eiro mēnesī. Pabalsts 171 eiro apmērā nav pārskatīts kopš 2014. gada, savukārt otrs ir vēl senāks.
BKP ir noteikts kā prioritārais, tādēļ ka to saņem visi vecāki, neatkarīgi no tā, vai ir veiktas sociālās iemaksas, vai vecāks ir nodarbināts vai pirms bērna piedzimšanas nav strādājis, kā, piemēram, students. Minētā pabalsta palielināšana paredzēta jau no 2025. gada.
LM piedāvā divus variantus:
vai
Vienlaikus tiek apsvērta iespēja atteikties no pabalsta izmaksas par bērnu no pusotra līdz divu gadu vecumam (ar atrunu ievērot tiesiskās paļāvības principu un norādi par bērnudārzu pieejamību).
NVO un ekspertu priekšlikums ir dāsnāks: BKP par bērnu līdz pusotra gada vecumam noteikt 70% (85%) apmērā no ienākumu mediānas (2025. gadā – 528 eiro), kā arī paredzēt iespēju vienam vecākam atsevišķi saņemt BKP, kamēr otram tiek maksāts vecāku pabalsts.
Atšķirībā no bērna kopšanas pabalsta, kas gadiem tiek kritizēts nemainīgi mazā apmēra dēļ, arī par vecāku pabalstu un tā saņemšanas kārtību valda neapmierinātība, taču pagaidām nav izstrādāti konkrēti priekšlikumi tā palielināšanai.
Vecāku pabalsta kodols pašreiz ir: 19 mēneši, no kuriem 15 mēneši jāizmanto no bērna dzimšanas līdz pusotra gada vecumam, bet nenododamo daļu (divus kalendāra mēnešus katram vecākam) var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam (43,75% no iemaksu algas); vai 13 mēneši, no kuriem deviņi mēneši jāizmanto no bērna dzimšanas līdz viena gada vecumam, turpretī nenododamo daļu (divus kalendāra mēnešus katram vecākam) var izmantot līdz bērna astoņu gadu vecumam (60% no iemaksu algas).
Vecāku pabalsta pārskatīšanu LM iecerējusi pēc tam, kad tiks pārskatīts bērna kopšanas pabalsts.
Viens no LM piedāvājumiem ir vecāku pabalsta finansēšanas avota maiņa no speciālā budžeta uz valsts pamatbudžetu. Tādā gadījumā būtu iespējams palielināt vecāku pabalsta atvietojuma procentus. Vienlaikus minētais apdrošināšanas veids tiktu izslēgts un par attiecīgajiem procenta punktiem (1,16%) samazināta valsts sociālo apdrošināšanas iemaksu likme.
Savukārt par izmaiņām vecāku pabalsta nosacījumos (atvietojumu, apmēru strādājošajiem pabalsta saņēmējiem u. c.) vēl ir gaidāma diskusija, kas pamazām jau ir sākusies, piemēram, par to, ka vecāku pabalsta saņēmējs varētu legāli nedaudz “piestrādāt”, nezaudējot pusi no pabalsta, kā tas ir patlaban, kad pabalsta saņēmēji mēdz strādāt, taču “pelēkajā zonā”.
Latvijas Darba devēju konfederācijas (LDDK) sociālās drošības un nodokļu eksperts Pēteris Leiškalns uzskata, ka tiesību norma, kas strādājošajiem vecāku pabalsta saņēmējiem ļauj iegūt tikai 50% no piešķirtā pabalsta, ir jāatceļ, jo šāds ierobežojums veicina ēnu ekonomiku.
Par vecāku pabalsta saņēmēja tiesībām paralēli strādāt ir tapuši arī citi priekšlikumi, tostarp strādājošajam vecāku pabalsta saņēmējam noteikt lielāku atvietojuma procentu, atļaut saņemt ienākumus par gabaldarbiem (piemēram, autoratlīdzību) bērna kopšanas atvaļinājuma laikā.
Ne tik sen, proti, no 2022. gada 1. janvāra, tika īstenota ģimenes valsts pabalsta reforma. Vienlaikus ar pabalsta paaugstināšanu tā apmērs tiek noteikts par faktiski audzināmajiem bērniem vecumā no viena līdz 20 gadiem: mēnesī par vienu bērnu maksā 25 eiro; par diviem – 100 eiro; par trim – 225 eiro; par četriem un vairāk – 100 eiro par katru bērnu.
LM piedāvā no 2026. gada veikt izmaiņas:
Kas attiecas uz LM piedāvājumu palielināt atbalsta koeficientu viena vecāka ģimenēm, jāpiebilst, ka pirms nedēļas (23. janvārī) Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas Nevienlīdzības mazināšanas apakškomisijas sēdē, kur tika spriests par algota darba iespējām vecākiem bērna kopšanas atvaļinājumā, izteikts pirmšķietami negaidīts novērojums, respektīvi, vecāki fiktīvi šķiras, lai nokārtotu trūcīgā vai maznodrošinātā statusu.
Arī šis pabalsts ticis “iesaldēts”. 2014. gadā tas tika konvertēts no latiem uz eiro, tāpēc pašlaik ir 421,17 eiro.
LM priekšlikumi bērna piedzimšanas pabalsta apmēram, sākot ar 2025. gadu, ir šādi:
Pabalsts aizbildnībā esoša bērna uzturēšanai par bērnu līdz septiņu gadu vecumam pašreiz ir 215 eiro mēnesī; par bērnu no septiņiem gadiem – 258 eiro mēnesī.
LM piedāvājums no 2025. gada:
Atlīdzība par aizbildņa pienākumu pildīšanu patlaban ir 54,07 eiro mēnesī.
LM priekšlikums no 2025. gada:
Bērna adopcijas pabalsts par bērnu līdz septiņu gadu vecumam tagad ir 107,50 eiro mēnesī; par bērnu no septiņu gadu vecuma – 129 eiro mēnesī.
LM ierosinājums no 2025. gada:
Pašreiz atlīdzības minimālais apmērs ir vienāds ar bērna kopšanas pabalstu personai, kura kopj bērnu vecumā līdz pusotram gadam (171 eiro mēnesī); maksimālais apmērs ir 70% no valstī noteiktās vidējās apdrošināšanas iemaksu algas (kalendāra gadā, kas beidzas gadu pirms tā gada, kurā tiek piešķirta atlīdzība).
LM piedāvājums no 2025. gada:
Atlīdzība par adopciju pašlaik ir 1422,87 eiro (vienreizējs maksājums).
LM priekšlikums no 2025. gada:
Atlīdzība par audžuģimenes pienākumu pildīšanu par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu patlaban ir 171 eiro mēnesī (vienādi ar BKP līdz bērna pusotra gada vecumam); ja divi bērni – 222,30 eiro mēnesī (koeficients 1,3); ja trīs un vairāk bērni – 273,60 eiro mēnesī (koeficients 1,6).
LM piedāvājums no 2025. gada:
Savukārt NVO ierosina sasaistīt atlīdzību ar ienākumu mediānu (atteikties no piesaistes BKP) un noteikt atlīdzību, ņemot vērā audžuģimenē esošo bērnu skaitu (līdz pat sešiem bērniem), un bāzes apmēru (par vienu audžuģimenē ievietoto bērnu), kas būtu vienāds ar minimālo algu (piemērojot koeficientus par nākamajiem bērniem).
Sadarbības partneri no ģimeņu organizācijām ir iesnieguši LM vairākus priekšlikumus par pabalstiem. Diskusijā Saeimas apakškomisijā, kurā piedalījās arī vecāku pārstāvji, uzklausot ministrijas ierosinājumus, vecāki mudināja tiesību aktu izstrādātājus pievērst uzmanību iespējamajām negatīvajām parādībām, piemēram, saistībā ar adopciju. Proti, ja cilvēki izrāda interesi adoptēt bērnu neilgi pirms 18 gadu vecuma, lai gan iepriekš ir vilcinājušies, tas, iespējams, nozīmē, ka viņi vēlas saņemt atlīdzību par adopciju.
Pabalstu pārskatīšanas grafiku un jauno apmēru ietekmēs finansiālās iespējas, norādīja R. Uzulnieks. LM turpinās konsultācijas ar nevalstiskajām organizācijām un politiķiem. LM katram priekšlikumam ir aprēķinājusi nepieciešamo finansējumu, kas ik gadu veido vairākus miljonus eiro. Papildu finansējums pabalstu paaugstināšanai tiks pieprasīts, kad izstrādās valsts budžetu 2025. un 2026. gadam.
Elīna Treija no Latvijas Daudzbērnu ģimeņu apvienības uzsvēra: “Kad Labklājības ministrija priekšlikumus būs iestrādājusi tiesību aktos, svarīgi, kādam rādītājam pabalstu palielinājums tiks piesaistīts. Vai arī, piemēram, bērna kopšanas pabalstam likumā tiks noteikta norma tā apmēru mainīt ik gadu. Līdz šim, pat ja Ministru kabineta noteikumos tika paredzēts, ka pabalsts jāpārskata katru gadu, tas netika darīts, jo vienlaikus ir ietverta atsauce, ka to var paveikt tikai budžeta iespēju robežās. Jāvērtē, vai ģimeņu pabalstus piesaistīt vidējai izpeļņai, vidējai algai vai ienākumu mediānai, kā tas noteikts ar sociālās palīdzības pabalstiem.”
Ministru kabineta noteikumu Nr. 1609 “Noteikumi par bērna kopšanas pabalsta un piemaksas pie bērna kopšanas pabalsta un vecāku pabalsta par dvīņiem vai vairākiem vienās dzemdībās dzimušiem bērniem apmēru, tā pārskatīšanas kārtību un pabalsta un piemaksas piešķiršanas un izmaksas kārtību” 4. punkts noteic: “Pabalsta un piemaksas apmēru pēc labklājības ministra ierosinājuma pārskata Ministru kabinets atbilstoši valsts budžeta iespējām, kā arī izvērtējot ekonomisko situāciju valstī un ņemot vērā Centrālās statistikas pārvaldes noteikto strādājošo mēneša vidējās bruto darba samaksas pieaugumu.”
LV portāls jau vēstīja, ka no 2024. gada ir palielināti sociālie pabalsti bērniem ar īpašām vajadzībām – piemaksa pie ģimenes valsts pabalsta par bērnu ar invaliditāti; valsts atbalsts ar celiakiju slimiem bērniem; kopšanas pabalsts personām ar invaliditāti, kuras pārsniegušas 18 gadu vecumu un kurām invaliditātes cēlonis ir slimība no bērnības.
