Parādu piedzīšanas kārtība ir atkarīga no līguma, kādu dzīvokļu īpašnieki noslēguši ar ēkas apsaimniekotāju. Dzīvokļu īpašnieki ir arī daudzdzīvokļu mājas kopīpašuma daļu īpašnieki, tātad – visas mājas īpašnieki, kuriem būtībā būtu jāpauž sava griba attiecībās ar apsaimniekošanas uzņēmumu vai nolīgto mājas pārvaldnieku, noslēdzot līgumu un dodot viņam pārvaldīšanas uzdevumu. Turklāt interesējoties, kā šie pienākumi ir veikti, cik lieli ir parādi, kā tie tiek piedzīti utt.

Ja dzīvokļu īpašnieku biedrība nav izveidota un nekādi dzīvokļu īpašnieku kopības līgumi ar apsaimniekošanas uzņēmumu nav noslēgti, pasīvi paliekot bijušās „namu pārvaldes” aprūpē ar individuāli noslēgtiem līgumiem, arī tad apsaimniekotājam jāgādā par parādu piedziņu no nemaksātājiem, tostarp uzsākot tiesvedību.

Tiesas izdevumus mājas pārvaldnieks maksā no iekasētās apsaimniekošanas naudas uzkrājuma, jo cita finansējuma nav un nevar būt. Ja tiesas spriedums ir labvēlīgs prasītājam, iztērētie līdzekļi tiek atūti no parādnieka.

Grozījumi Dzīvojamo māju pārvaldīšanās likumā, kas Saeimā jau ilgstoši gaida otro lasījumu, paredz daudz stingrāku kārtību, kā pārvaldniekam ir jāvēršas pret parādniekiem - ja dzīvokļa īpašnieka neizpildītā maksājumu saistību kopējā summa pārsniedz iepriekšējā gada triju mēnešu vidējo maksājumu summu, tad pārvaldniekam jau ir jāpiesūta parādniekam rakstisks brīdinājums. Ja brīdinājumā noteiktajā termiņā (vai pēc kopīgi sastādītā grafika) parāds nav nomaksāts, tad pusgada laikā pārvaldniekam būs jāsniedz prasība tiesā. Taču nekas neliedz to darīt jau tagad. Taču – ja nav uzdevuma devēja, kas šīs darbības kontrolē, tad nav arī cerību, ka apsaimniekotājs ar parādu piedzīšanu īpaši nopūlēsies.