Mājsaimniecību iespējas brīvi izvēlēties gāzes piegādātāju – pēc dažiem gadiem

Saeima 11.februārī galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus Enerģētikas likumā, atbalstot gāzes tirgus atvēršanu no 2017.gada 3.aprīļa un akciju sabiedrības "Latvijas Gāze" sadalīšanu, kā arī paredzot, ka gāzes cenu noteiks tirgus dalībnieki, savstarpēji vienojoties.

Latvijas patērētājiem Enerģētikas likuma 106.pantā ir skaidri bez kādām viltībām ar pārejas noteikumiem nodefinētas tiesības izmantot "Latvijas Gāzei" piederošo cauruļvadu sistēmu par regulatora noteiktiem tarifiem, vienoties ar piegādātājiem, tajā skaitā  arī ar "Gazprom". Lai kāda skepse nevaldītu par elektrības tirgus darbību, tas atnāca ar zemākām cenām vairumtirdzniecībā un ieguvumiem tiem patērētājiem, kuri tirgu pazīst. Ar gāzi ir līdzīgi – sākas iepazīšanās periods ar daudz plašāku reālās dzīves lauku.

Pirmie ieguvēji būs lielie gāzes patērētāji valstī, kuri savukārt mūs apgādā ar elektrību un siltumu. Līdz ieguvumiem mājsaimniecībām, ja tādi būs, būs jāpagaida kādi pāris gadi. Bet lielākā kļūda būtu tagad solīt cenu samazināšanos. Cena, jātic, būs izdevīgākā konkrētajā laikā un apstākļos.

Izmaiņas mājsaimniecībām

Kad mājsaimniecības varētu sagaidīt izmaiņas? Tas atkarīgs no tirgotāju un pašu mājsaimniecību aktivitātes. Tirgotāji veidos savas informācijas sistēmas un sadarbosies ar "Latvijas Gāzes" izveidotajiem pārvades, sadales un uzglabāšanas operatoriem. Tie gan atkal un vēl ilgi būs monopolisti ar ekskluzīvām uzņēmējdarbības licencēm, bet patērētāju un tirgotāju draugi.

Operatori ir ieinteresēti pēc iespējas lielākā gāzes patēriņā un aktīvākā tirgū. Viņu galvenā biznesa panākuma atslēga ir draudzīgā attieksme pret patērētāju un atklātība. Jo vairāk plūsmu caur cauruļvadiem, jo labāka kapitāla atdeve. Neatkarīgi no "Latvijas Gāzes" tālākās reorganizācijas stratēģijas, uzņēmums pelna, sniedzot pakalpojumu. Pievienotā vērtība no gāzes tirdzniecības nav tik liela, kā tas tiek daudzināts. "Latvijas Gāze" veic tikai starpnieka funkciju gāzes tirdzniecībā. 

"Pirmie ieguvēji būs lielie gāzes patērētāji valstī, kuri savukārt mūs apgādā ar elektrību un siltumu."

"Latvijas Gāzes" tirgotāja funkcijas veicējam pirmajā brīdī būs ievērojamas priekšrocības pret pārējiem eventuāliem tirgotājiem mazo patērētāju segmentā, dominējošā pozīcija saglabāsies.  Viņa "pirkstus" uzmanīgi būs jāvēro regulatoram un konkurences uzraugam.

Šeit slēpjas vēl viens gāzes tirgus un patērētāju interešu paradokss – patērētājus galīgi neinteresē pakalpojumu sniedzēju īpašuma attiecības un struktūra. Patērētājiem jāinteresējas par operatoru funkciju veicēju un nav jāļauj sevi diskriminēt tirgotājiem ar ietekmi uz operatoriem.

Tā sauktā gāzes tirgus atvēršana, kas saprotamākā valodā nozīmē patērētāju juridisko tiesību nostiprināšana piegādātāja izvēles brīvībā, ir tikai procesa teorētiskais sākums. Tikai prakse spēs dot atbildi, kā 11.februārī apstiprinātais likums tiks realizēts detaļās.

Jārada iespēja visiem izmantot cauruļvadus

Daudz ko var mācīties no veiksmēm un kļūdām elektrības tirgū. Arī tas vēl joprojām attīstās gan tehniski, gan patērētāju izpratnē un iemaņās. Dabasgāzes tirgus principos ir visai līdzīgs elektrības tirgiem, bet savu fizisko īpašību dēļ ar īpatnībām darbības ātrumā un izvēles realizācijā.

Ar Enerģētikas likuma grozījumu pieņemšanu pie nosacījuma, ka cauruļvadu sistēmu par regulētu maksu var lietot kā gāzes patērētāji, tā piegādātāji, ir radīti apstākļi gāzes tirgus darbībai. Tā ir jautājuma juridiskā puse – tiesību un regulējošo nosacījumu radīšana.

Lai darījumus ar starptautiskajiem piegādātājiem varētu noslēgt ne tikai tradicionālie monopoluzņēmumi, bet arī lielākie dabasgāzes patērētāji un pie zināmas tirgus organizācijas – arī mazākie, ir jārealizē tiesiskas un komerciālas tiesības visiem dabasgāzes ražotājiem, tirgotājiem un patērētājiem izmantot transportēšanas cauruļvadus neatkarīgi no to piederības. Latvijā pirmais regulējošais dokuments, kas uzliek pienākumu sniegt šāda veida pakalpojumu Latvijā, ir 1997.gada februārī tā laika valsts akciju sabiedrībai "Latvijas Gāze" izsniegtās licences. Tomēr valdības un likumdevēji gadu no gada ir ierobežojuši Latvijas patērētāju juridiskās tiesības izmantot šādu iespēju.

Nebūs fantastisku iespēju un zemas cenas

Infrastruktūras īpašnieku tiesības ir gūt ienākumus par gāzes transportēšanu un pienākums sniegt pakalpojumus tiem, kuri gatavi par to maksāt. Te sākas patērētāju ekonomiskā izvēle – izvērtēt, kurš piegādātājs atbilst patērētāja ilglaicīgām interesēm. Lai veiktu izvēli, ir jāpārzina gāzes tirgus darbības principi un jāspēj veikt ekonomisko piedāvājumu salīdzinājumi.

Gāzes patērētājiem jāpārzina starptautisko sašķidrinātās gāzes (LNG) tehnoloģiju, ekonomikas un finanšu specifika un prognozes. Tas nav vienkāršs uzdevums pat ar pieredzējušu konsultantu palīdzību. Fiziskās vienības, kuras pielieto starptautiskā tirdzniecībā -  termas, miljoni britu termālās vienības, megavatstundas un tūkstoši kubikmetru -, vien jau norāda uz specifisku zināšanu nepieciešamību. Skaidra lieta, gāzes tirgus attīstības pirmajā posmā (kas vēl nav sācies Latvijā) tas pa spēkam ir tikai lieliem industriāliem patērētājiem. Ar ko arī jāsāk, nemānot mājsaimniecības ar fantastiskām iespējām un zemām cenām. 

Industriāliem patērētājiem trūkst iespējas izvēlēties piegādātāju

Latvijā trūkst tikai viens nepieciešamais ekonomiskās brīvības princips vietējiem industriālajiem patērētājiem gāzes tirgū – tiesības izvēlēties piegādātāju. Spēkā esošais Enerģētikas likums gan visai neprecīzā juridiskā formā ir noteicis, ka tādas ir no brīža, kad Latvijas gāzes sistēmā parādās alternatīvās piegādes iespējas. Tas ir Klaipēdas termināļa komerciālās ekspluatācijas sākums. Tālāk patērētāju tiesības ir - izmantot tās vai nē.

"Latvijas Gāze", manipulējot ar noslēpumaino 1997.gada akciju pirkuma-pārdevuma līgumu, praksē ir nobloķējusi patērētāju tiesības izmantot īpašumā esošās cauruļvadu sistēmas tirdzniecības darījumiem. Atklātība par šiem līgumiem un likumdevēja griba izanalizēt "Latvijas Gāzes" licences, kuras uzliek par pienākumu sniegt transportēšanas un uzglabāšanas pakalpojumus Latvijas patērētājiem, ir tas, kas pietrūkst Latvijā. Bet tādā pašā mērā pietrūkst industriālo patērētāju organizāciju izpratne par patērētāju tiesībām un vēlme iestāties par tām.

Nopietns konkurents – sašķidrinātā gāze

Latvijā līdz šim dabasgāze pa caurulēm nonāca no 2000 km tālajām atradnēm Sibīrijā. Latvijas patērētāji no šīm atradnēm 2014.gadā saņēma 1,3 miljardus kubikmetru (m³) gāzes. Tehnoloģiskais progress netālu no Latvijas robežām Klaipēdas terminālī ir radījis iespējas saņemt dabasgāzi no ieguves vietām citos kontinentos. Specializēti tankeri var atgādāt sašķidrinātā veidā (-163°C) dabasgāzi no termināļiem eksportētāju valstīs, kas pēc regazācijas nonāk kopējā Baltijas dabasgāzes transporta tīklā. Katrs tankeris var atvest apmēram 150 miljonus m³ dabasgāzes. Klaipēdas termināla jauda ir 4,5 miljardi m³ gadā, kas nav mazāk kā 80% no kopējā Baltijas patēriņa.

"“Latvijas Gāzes” tirgotāja funkcijas veicējam pirmajā brīdī būs ievērojamas priekšrocības pret pārējiem eventuāliem tirgotājiem mazo patērētāju segmentā."

Līdzšinējam monopolpiegādātājam "Gazprom" Baltijas valstīs no 2015.gada 1.janvāra ir uzradusies nopietna alternatīva un daudzi konkurenti pasaules sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) tirgos. No prakses ir redzams, ka LNG ir kļuvusi nopietns konkurents tradicionālai dabasgāzei no Krievijas – lielākais Baltijas dabasgāzes patērētājs Lietuvas "Achema" ir noslēgusi līgumu ar "Statoil" par ievērojamu daļu sava patēriņa apgādi caur Klaipēdas termināli. Līdzīgi rīkojas arī gāzes tirgotājs "Lietuvos Duju Tiekimas", vienojoties par 300 miljonu m³ iepirkšanu. 2015.gadā ir palielinātas transportēšanas jaudas no Klaipēdas uz Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, investīcijas veicot Lietuvas gāzes operatoriem "Amber Grid", "Latvijas Gāzei" un Eiropas Komisijai.

Eiropas Savienībā veido iekšējo tirgu

Eiropas Savienība (ES), līdzīgi kā daudzi citi pasaules reģioni un valstis, konsekventi praksē veido iekšējo dabasgāzes (arī elektrības) tirgu, nostiprina patērētāju tiesības un mazina monopolu tirgus spēku. Tirdzniecības brīvība, gāzes plūsmas starp valstīm veicina arī apgādes drošību.

Lai novērstu riskus, ka cauruļvadu īpašnieki traucētu konkurencei tirdzniecībā un piegādē ar ierobežojumiem savās komerciālās interesēs, tiem ir jāizveido operatori pakalpojumu organizācijai. Tos, sniedzot pakalpojumus, nedrīkst kontrolēt cauruļvadu īpašnieki, kuri paši nodarbojas ar tirdzniecību vai gāzes ieguvi.

ES likumdošana paredz vismaz četrus variantus, kā organizēt cauruļvadu operatoru funkciju un attiecības ar īpašniekiem konkurējošā gāzes tirgus darbībai visā Eiropas iekšējā tirgū. Pašlaik likumdošana ir attīstījusies līdz tā sauktajai trešajai enerģētikas paketei (no 2009.gada). Var pārliecinoši teikt, ka ES iekšējais gāzes tirgus funkcionē un attīstās. Gandrīz visas dalībvalstis ir organizējušas savus gāzes sektorus atbilstoši trešās enerģētikas paketes un ar to saistīto regulu nosacījumiem. Joprojām transportēšanas uzņēmējdarbību veic monopoluzņēmumi ar ekskluzīvām tiesībām šim uzņēmējdarbības veidam. Nekas nav perfekts, un praktiskais darbs, kā arī regulējošo dokumentu izstrāde turpinās ar gāzes uzņēmumu aktīvu līdzdalību. Gāzes sistēmu operatori ir apvienoti visas Eiropas gāzes operatoru tīklā, un to darbību jau tagad lielā  mērā regulē tieši ar ES Regulām un Eiropas Regulēšanas koordinēšanas aģentūra. Pašlaik pēc patērētāju aktīvas iziešanas gāzes tirgū galvenā uzmanība pievērsta apgādes drošībai, dalībvalstu solidaritātei un sevišķi LNG termināļu iespēju izmantošanai.