FOTO: Zane Bitere, LETA.
Šobrīd Saeimā uz otro lasījumu tiek gatavoti apjomīgi grozījumi Enerģētikas likumā, kas cita starpā paredz pašvaldībām noteikt siltumapgādes veidus savā teritorijā vai tās daļā un nodrošināt lielāku atjaunojamo energoresursu īpatsvaru enerģijas ražošanā.
Likumprojekts izstrādāts, lai pārņemtu vairāku Eiropas Savienības tiesību aktu, tai skaitā Eiropas Parlamenta un Padomes 2018. gada 11. decembra direktīvas Nr. 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (pārstrādāta redakcija) nosacījumus un Energoefektivitātes direktīvas prasības.*
Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) valsts sekretāre Līga Kurevska vienā no Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas sēdēm deputātus informēja, ka Eiropas Komisija jau ir uzsākusi pārkāpumu procedūru pret Latviju par direktīvas Nr. 2018/2001 nepārņemšanu, kas bija jāizdara līdz 2021. gada 30. jūnijam.
Likumprojekta virzība tika uzsākta 2021. gadā, bet, tā kā tas ir apjomīgs, process nenorit tik ātri, skaidroja J. Kurevska.
Grozījumi attieksies galvenokārt uz energoapgādes komersantiem, atjaunīgo energoresursu ražotājiem un pašvaldībām, kā arī zinātniskajām institūcijām.
Enerģētikas likums tiek papildināts ar jauniem terminiem – atjaunīgā enerģija, atjaunojamie energoresursi, atkritumi, atlikumi, atlikumaukstums, atlikumsiltums, biogāze, biomasa, triģenerācija u. c.
KEM norāda, ka grozījumi paredz vairākus precizējumus un papildinājumus par atjaunīgo energoresursu saistību izpildi, atjaunīgo energoresursu statistikas darījumiem, atjaunīgo energoresursu veicināšanu siltumapgādē un aukstumapgādē, ilgtspējas kritērijiem u. c.
Ar grozījumiem paredzēts, ka KEM veicinās enerģētikas jomas pētījumus, izveidojot programmu, kas Latvijas enerģētikas nozarē stiprinās saikni starp pētniekiem un komersantiem, kā arī radīs jaunas zināšanas un tehnoloģijas enerģētikas sistēmas ilgtspējas un konkurētspējas veicināšanai.
Tāpat paredzēts izveidot vienotu kontaktpunktu, kas varētu būt Būvniecības valsts kontroles birojs, lai projektu attīstītāji, kuri iecerējuši īstenot, piemēram, vēja, saules parku projektu vai uzstādīt kādu citu enerģijas ražošanas iekārtu, nepieciešamos dokumentus (sākot ar atļauju, tehniskajiem noteikumiem līdz pat dokumentiem, kas vajadzīgi, lai ražošanas iekārtu nodotu ekspluatācijā) varētu saņemt vienā iestādē.
Tāpat grozījumi paredz: ja atjaunojamās enerģijas patēriņš Latvijā pārsniedz atjaunojamās enerģijas patēriņa mērķi, tad Latvijai ir iespēja pārsniegto patēriņa apjomu pārdot citai Eiropas Savienības dalībvalstij.
Pašvaldību likuma 4. pants noteic, ka siltumapgādes organizēšana ir autonoma pašvaldību funkcija. Enerģētikas likuma grozījumi paredz tiesības pašvaldībām noteikt konkrētus siltumapgādes veidus savā administratīvajā teritorijā vai tās daļā, veicinot racionālu enerģijas, īpaši vietējo atjaunojamo energoresursu, izmantošanu.
Likumprojekta anotācijā norādīts, ka šādu tiesību piešķiršana pašvaldībām ne tikai palīdzēs nodrošināt siltumnīcas efekta gāzu (SEG) emisiju samazinājumu un veicinās vietējo atjaunīgo energoresursu izmantošanu, bet arī uzlabos gaisa kvalitāti pašvaldību teritorijās un valstī kopumā.
Latvijā 2021. gadā enerģētikas sektora (izņemot transporta sektoru) SEG emisiju apjoms bija lielākais kopējā Latvijas SEG emisiju apjomā – 35,2% – un trešais lielākais Latvijas SEG emisiju apjomā, uz kuru netiek attiecināta Eiropas Savienības Emisijas kvotu tirdzniecības sistēma, – 27,1%. Vienlaikus 2021. gadā Latvijas kopējais atjaunojamās enerģijas īpatsvars enerģijas galapatēriņā bija 42,1%, norādīts anotācijā.
Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas valdes loceklis Valdis Vītoliņš LV portālam uzsvēra, ka organizācija atbalsta Enerģētikas likuma grozījumus, kuri veicina atjaunojamo energoresursu izmantošanu un neierobežo brīvo tirgu.
“Tas nav tā, ka klientam ir obligāti jāpieslēdzas pie centralizētās siltumapgādes sistēmas. Klients var izvēlēties. Valsts ir noteikusi mērķi – būt zaļākiem, tāpat kā ES. Kamēr avots ir zaļš, patērētājs var izvēlēties apkures veidu – siltumsūkni, granulu vai šķeldas katlu – vai pieslēgties pie centralizētās siltumapgādes sistēmas,” skaidroja V. Vītoliņš.
Gan asociācijas pārstāvis, gan Latvijas pašvaldību savienības (LPS) padomnieks enerģētikas jautājumos, tehnisko sistēmu administrators Nauris Ogorodovs LV portālam uzsvēra, ka pašvaldībām ir būtiska likuma grozījumu redakcija, kas paredz, ka tās pašas savā administratīvajā teritorijā varēs noteikt piemērotākos siltumapgādes veidus.
“Valstiski nevar visiem vienādi noteikt, kādu siltumapgādes veidu izvēlēties. To var izvērtēt uz vietas katra pašvaldība atsevišķi, ņemot vērā konkrēto situāciju. Svarīgi, ka siltumapgādes veidus varēs noteikt arī atsevišķās teritorijas daļās,” akcentēja N. Ogorodovs.
“Pašvaldībām būs iespēja ierobežot, kādu kurināmo izmantot apkures nodrošināšanai. Tās varēs noteikt, ka jaunieceļamos objektos drīkstēs izmantot jebkādu apkures avotu, ja tas būs atjaunojams. Likuma projekts konkrēti nenoteic, ka tai ir jābūt šķeldai vai kaut kam citam. Bet tas noteikti nevarēs būt fosilais kurināmais,” skaidroja V. Vītoliņš.
Kādas tehnoloģijas centralizētai siltumenerģijas ražošanai izmanto tagad? “Lielajās katlu mājās tā ir šķelda, arī siltumsūkņi, elektrība, fotoelektriskie paneļi, kas ražo arī elektroenerģiju, u. c. Šīs tehnoloģijas var izmantot arī decentralizētos avotos – atsevišķi stāvošās ēkās,” teica V. Vītoliņš.
KEM norāda, ka grozījumi Enerģētikas likumā paredzētu vietvarām iespēju noteikt pienākumu, piemēram, pieslēgt ēkas pie efektīvas centralizētās siltumapgādes sistēmas.
Tāpat pašvaldības varētu noteikt pienākumu ēkās izmantot atjaunīgo energoresursu vai bezemisiju siltumapgādes tehnoloģijas, piemēram, koksnes granulu apkures katlus vai siltumsūkņus. Tas attiektos uz ēkām, kurās plānots mainīt vai renovēt siltumapgādes sistēmu, un jaunbūvēm.
Pašvaldībām, organizējot siltumapgādi, būs jāievēro efektīvas siltumapgādes sistēmas un aukstumapgādes sistēmas kritēriji.
Enerģētikas likumu plānots papildināt ar 49.1 pantu, paredzot, ka par efektīvu uzskatāma tāda centralizēta siltumapgādes shēma, kuras darbībā tiek izmantota vismaz 50% atjaunīgās enerģijas vai vismaz 50% atlikumsiltuma, vai vismaz 75% koģenerācijas vai triģenerācijas režīmā saražota siltuma. Centralizēta siltumapgādes sistēma uzskatāma par efektīvu arī tad, ja tās darbībā izmanto šā panta pirmajā daļā minēto enerģijas veidu kombināciju vismaz 50% apmērā.
Līdzīgi efektivitātes kritēriji noteikti arī centralizētai aukstumapgādes sistēmai.
Rīgas domes Ārējās komunikācijas nodaļas vadītāja pienākumu izpildītājs Mārtiņš Vilemsons norāda, ka Rīgas pilsētas centralizētā siltumapgādes sistēma atbilst efektivitātes kritērijiem, jo koģenerācijas un atjaunīgas enerģijas īpatsvars kopā 2022. gadā bija 59%.
“Rīcībpolitikas virzieni siltumapgādes nozarē Latvijā nosaka efektīvāku esošo siltuma avotu izmantošanu, tai skaitā atlikuma siltuma izmantošanu un fosilā kurināmā aizstāšanu ar zemu emisiju tehnoloģijām, kas nodrošinās arī Rīgas uzņemto kursu uz klimatneitralitāti,” skaidro M. Vilemsons.
Rīgas valstspilsētas pašvaldība pozitīvi vērtē grozījumus Enerģētikas likumā un aktīvi strādā, lai sasniegtu efektīvākus rādītājus siltumapgādē.
“Rīgas enerģētikas aģentūra” kopā ar energoapgādes nozares pārstāvjiem izstrādā Rīgas valstspilsētas centralizētās siltumapgādes attīstības stratēģiju 2024.–2030. gadam”, kas sniegs detalizētāku informāciju par to, kā ieviest uz klimatneitralitāti vērstos pasākumus, mazināt gaisa piesārņojumu un padarīt efektīvāku siltumapgādi.
Rīgas dome 21. februārī pieņēma jaunus siltumapgādes noteikumus “Par teritoriālajām zonām siltumapgādes veida izvēlei un prasībām siltumapgādes sistēmas iekārtu izvēlei”, kas paredz pakāpeniski atteikties no fosilo energoresursu izmantošanas un samazināt gaisa piesārņojumu, vienlaikus pārejot uz videi draudzīgāku apkuri, un veicināt pieslēgumus centralizētajai siltumapgādei.
Jelgavā centralizēto siltumapgādi nodrošina zaļās enerģētikas uzņēmums “Gren”. Patlaban 95–97% no centralizētajai siltumapgādei nepieciešamās siltumenerģijas Jelgavā tiek saražota biomasas koģenerācijas stacijā no atjaunīgajiem energoresursiem, pārsvarā – no ilgtspējīgi iegūtas šķeldas, informē Jelgavas valstspilsētas pašvaldības Sabiedrisko attiecību departamenta pārstāve Kristīne Langenfelde.
Līdz ar to oglekļa dioksīda (CO2) izmešu daudzums no enerģijas ražošanas pilsētā ir samazinājies par 90% salīdzinājumā ar 2010. gadu, kad pilsētas centralizētajā siltumapgādē tika izmantota tikai fosilā dabasgāze.
Jelgavā centralizēto siltumapgādi izmanto ap 16 000 mājsaimniecību jeb 420 dzīvojamās ēkas, tostarp 28 individuālās dzīvojamās mājas, un 200 juridisko klientu – iestādes, sabiedriskās ēkas, bērnudārzi, skolas, uzņēmumi. 2022. gadā, enerģētiskās krīzes laikā, daudzi jelgavnieki, kuri līdz tam apkurei izmantoja dabasgāzi, izvēlējās pilsētas centralizēto siltumapgādi kā drošu un ērtu apkures risinājumu, līdz ar to centralizētās siltumapgādes klientu skaits Jelgavā pēdējos divos gados ir būtiski palielinājies.
Pakāpeniski Jelgavā pilsētas centralizētajai siltumapgādei tiek pieslēgts arvien vairāk objektu, stāsta K. Langenfelde. 2022. gadā pilsētas centralizētajai siltumapgādei tika pieslēgtas vairāk nekā 40 ēkas, tostarp slimnīca “Ģintermuiža”, Jelgavas pilsētas slimnīca, iestāžu un uzņēmumu biroji, ražošanas telpas, kā arī vienģimenes dzīvojamās mājas.
Kopējā jauno pieslēgumu siltuma slodze 2022. gadā bija 19,06 megavati (MW), bet 2023. gadā – 4,14 MW.
Šis process turpinās arī 2024. gadā. Lielākais objekts, kuru paredzēts pieslēgt pilsētas centralizētajai siltumapgādei, ir Jelgavas pils.
Jelgava ir parakstījusi Eiropas Pilsētu mēru paktu, jau 2009. gadā apņemoties veicināt ilgtspēju un klimata pārmaiņu mazināšanu, samazinot CO2 izmešu apjomu, un to mērķtiecīgi arī īsteno, piebilst K. Langenfelde.
Savukārt pašvaldības SIA “Ventspils siltums” sabiedrisko attiecību speciāliste Daiga Altenburga skaidro, ka šobrīd Ventspils valstspilsētas centralizētajā siltumapgādē tiek izmantoti vairāk nekā 90% atjaunīgās enerģijas, kas tiek iegūta no biomasas.
Valstpilsētā ir izstrādāta centralizētās siltumapgādes sistēmas (tīklu) attīstības shēma 2024.–2036. gadam, ņemot vērā pašreizējo siltumtrašu izvietojumu, pieejamās jaudas un iespējamos attīstības virzienus (perspektīvie siltumtrašu izbūves virzieni un perspektīvās apbūves zonas, kurās pašreiz vēl nav objektu). Šajā izstrādātajā materiālā ir uzrādīti gan pieslēdzamie objekti, gan perspektīvie apbūves rajoni ar aptuvenu siltumtīklu trasējumu.
* Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/1999 (2018. gada 11. decembris) par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 525/2013.
