Stājas spēkā elektroenerģijas neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņš

Pāreja no neto uzskaites uz neto norēķinu sistēmu

Esošo neto uzskaites sistēmu izmanto mājsaimniecības, kuras ražo elektroenerģiju no atjaunojamiem energoresursiem savam patēriņam, piemēram, uzstādot saules paneļus.

Jaunas elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas ieviešanu paredz Elektroenerģijas tirgus likuma grozījumi, kas stājās spēkā jau 2022. gada 2. augustā.

Savukārt ar aizvadītā gada nogalē pieņemtajiem grozījumiem Elektroenerģijas tirgus likumā, kuri stājas spēkā 2024. gada 5. janvārī, tiek noteikts pašreizējās neto uzskaites sistēmas darbības beigu termiņš – 2029. gada 28. februāris.

Grozījumi paredz, ka mājsaimniecības, kuras jau šobrīd izmanto neto uzskaites sistēmu, un tās, kuras vēl tikai plāno to darīt, varēs tai pievienoties līdz 2024. gada 30. aprīlim.

Pievienošanās neto uzskaites sistēmai notiek automātiski, to varēs izmantot līdz 2029. gada 28. februārim.

Turpretī no 2024. gada 1. maija sāks darboties jaunā neto norēķinu sistēma, kuru izmantos lietotāji, kas nebūs pievienojušies vecajai uzskaites sistēmai.

Plašāk par tēmu LV portālā >>

• Mikroģeneratoru īpašnieki neto uzskaites sistēmu varēs izmantot vēl piecus gadus

Jaunā sistēma būs elastīgāka un balstīta tirgus principos

Klimata un enerģētikas ministrija (KEM) uzsver, ka jaunā neto norēķinu sistēma būs vairāk balstīta tirgus principos un piedāvās plašākas priekšrocības tās lietotājiem.

Piemēram, jauninājums būs iespēja vienā neto norēķinu sistēmas lietotāja objektā saražotās elektroenerģijas pārpalikumu patērēt citā tā paša lietotāja objektā.

Ar likuma grozījumiem ir precizēta aktīvā lietotāja un aktīvā lietotāja pašpatēriņa definīcija.

Turpmāk likumā ir noteikts, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš pašražoto elektroenerģiju izmanto aktīvā lietotāja pašpatēriņam un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju (pārpalikumu) var nodot vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam vai izmantot dalībai elastības vai energoefektivitātes shēmās.

Savukārt aktīvā lietotāja pašpatēriņš ir aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas daudzums, kas tiek patērēts aktīvā lietotāja objektos, aktīvo lietotāju, kas rīkojas kopīgi, objektos vai energokopienas biedru objektos.

Plašāk skaidro KEM: “Definīcijā noteikts, ka aktīvais lietotājs ir galalietotājs, kurš saražo elektroenerģiju savām vajadzībām un patērē visos savos objektos vai kopīgi patērē vienā ēkā, piemēram, nododot to kaimiņam, ar kuru noslēgts kopīgošanas līgums, vai arī saražoto elektroenerģiju izmanto energokopienas objektos. Energokopiena ir cilvēku, juridisko personu un/vai pašvaldību apvienība, kuri apvienojušies juridiskā formā un kuri savstarpēji sadala savā elektroenerģijas ģenerējošajā vienībā, piemēram, saules paneļu stacijā, saražoto enerģiju, nekļūstot par tās tirgotājiem. Turpretī pārpalikumu aktīvais lietotājs varēs vai nu nodot, vai pārdot elektroenerģijas tirgotājam.”

“Elektroenerģijas pārpalikuma pārdošanas gadījumā elektroenerģijas cenu nosaka aktīvais lietotājs un tirgotājs, savstarpēji vienojoties. Cena par pārdoto elektroenerģijas vienību tiek atrunāta līgumā. Elektroenerģijas pārdošana ir saimnieciskās darbības veikšana ar mērķi gūt peļņu,” skaidro KEM.

“Savukārt elektroenerģijas pārpalikuma nodošanas gadījumā elektroenerģijas tirgotājs aktīvā lietotāja saražoto un uzreiz nepatērēto elektroenerģiju uzkrāj aktīvā lietotāja “virtuālajā maciņā”, ko aktīvais lietotājs varēs izmantot elektroenerģijas rēķina, t. sk. sistēmas pakalpojumu izmaksu, segšanai, ja aktīvais lietotājs to būs pieprasījis. Arī elektroenerģijas pārpalikuma nodošanas gadījumā elektroenerģijas pārpalikums tiks nodots elektroenerģijas tirgotājam “virtuālajā maciņā” par līgumā noteikto cenu. Elektroenerģijas nodošana nav saimnieciskās darbības veikšana,” informē KEM.

Minimālo cenu noteiks Ministru kabinets

Pārpalikumu varēs nodot tirgotājam par skaidri salīdzināmu un pārskatāmu cenu, izmantojot universālo neto norēķinu sistēmas pakalpojumu. Likuma grozījumi paredz, ka elektroenerģijas tirgotājam šis pakalpojums ir jāiekļauj savos elektroenerģijas neto norēķinu sistēmas piedāvājumos.

Ministru kabinetam (MK) līdz 2024. gada 31. janvārim ir jānosaka universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma nosacījumi un pakalpojuma piedāvājuma izteikšanas veids, tostarp universālā neto norēķinu sistēmas pakalpojuma minimālā cena un pieļaujamais aktīvā lietotāja saražotās elektroenerģijas pārpalikuma daudzums 12 mēnešu laikā.

“Vienlaikus universālais neto norēķinu sistēmas pakalpojums ir tikai viens no produktiem, kuru tirgotāji varēs piedāvāt aktīvā lietotāja elektroenerģijas pārpalikuma nodošanai. Elektroenerģijas tirgotājiem būs tiesības piedāvāt arī citus produktus aktīvā lietotāja elektroenerģijas pārpalikuma nodošanai,” norāda KEM.

Priekšrocība mājsaimniecībām sākt izmantot neto norēķinu sistēmu

Ministrija norāda, ka visām mājsaimniecībām, kuras izmanto neto uzskaites sistēmu, sākot no 2024. gada 1. maija, jebkurā brīdī būs iespēja kļūt par aktīvajiem lietotājiem un sākt izmantot neto norēķinu sistēmu.

Turklāt likumā ir noteikta priekšrocība mājsaimniecībām, kuras izlems pāriet uz neto norēķinu sistēmu līdz 2025. gada 28. februārim.

Pārejas noteikumu 99.² punkts paredz, ka, pārejot no neto uzskaites sistēmas uz neto norēķinu sistēmu līdz 2025. gada 28. februārim, mājsaimniecības lietotāja neto uzskaites sistēmā uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu sadales sistēmas operators izsaka finansiālā vērtībā.

Finansiālā vērtībā izteikto uzkrāto saražotās elektroenerģijas apjomu izmanto mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai.

Neto uzskaites sistēmas ietvaros uzkrātās saražotās elektroenerģijas finansiālās vērtības noteikšanas kārtību un maksimālo mājsaimniecības lietotāja elektroenerģijas sistēmas pakalpojumu maksas segšanai izmantojamo finansējuma apjomu noteiks Ministru kabinets.