Ienākumu no nekustamā īpašuma pārdošanas apliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli kā ienākumu no kapitāla pieauguma. Ar nodokli (15%) apliek starpību, kas veidojas, no nekustamā īpašuma atsavināšanas cenas atņemot tā iegādes vērtību.

Ar nodokli neapliek ienākumu no tāda nekustamā īpašuma atsavināšanas, kas nodokļa maksātāja īpašumā (no dienas, kad attiecīgais nekustamais īpašums reģistrēts zemesgrāmatā) ir ilgāk par 60 mēnešiem un vismaz 12 mēnešus pēc kārtas (minētajā 60 mēnešu periodā) līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai ir fiziskās personas deklarētā dzīvesvieta, kas nav deklarēta kā papildu adrese.

Ja fiziskā persona, kurai ir Latvijas valstiskā piederība, uzturas ārpus Latvijas ilgāk par sešiem mēnešiem un tā ar konsulārās vai diplomātiskās pārstāvniecības starpniecību vai tieši Pilsonības un migrācijas lietu pārvaldei ir paziņojusi par savu dzīvesvietu ārvalstī, laika periods, kad nekustamajam īpašumam jābūt bijušam personas deklarētajai dzīvesvietai (12 mēneši), ir summāri jebkuri 12 mēneši pēdējo 60 mēnešu laikā līdz atsavināšanas līguma noslēgšanas dienai.

Tas, vai nodoklis jāmaksā, Jums jānoskaidro Valsts ieņēmumu dienestā, sniedzot konkrētus un precīzus datus, tajā skaitā par valsti, kurā dzīvojat, rezidences (nodokļu) statusu u.c.. Kontaktinformācija VID mājaslapā.

Maksāšanas kārtību par pakalpojumiem nosaka Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” un MK noteikumi Nr.1014 „Kārtība, kādā aprēķināma maksa par dzīvojamās mājas pārvaldīšanu un apsaimniekošanu”.

MK noteikumu Nr.1013 nosaka:

28. Ja prombūtnes dēļ dzīvokli neizmanto neviena persona un dzīvokļa īpašnieks nevar iesniegt informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu, nevar veikt ūdens patēriņa skaitītāja verificēšanu vai nodrošināt pārvaldniekam iespēju veikt attiecīgajā dzīvokļa īpašumā esošo ūdens patēriņa skaitītāju pārbaudi, dzīvokļa īpašnieks par to iepriekš informē pārvaldnieku.

29. Ja dzīvokļa īpašnieks nav iesniedzis informāciju par ūdens skaitītāja rādījumu vai šo noteikumu 28.punktā minētajā kārtībā nav informējis par prombūtni, pārvaldnieks aprēķina ūdens patēriņu atsevišķajam īpašumam, ņemot vērā konkrētā atsevišķā īpašuma vidējo ūdens patēriņu par pēdējiem trim mēnešiem, bet ne ilgāk kā trīs mēnešus pēc kārtas.

Maksa par sadzīves atkritumu apsaimniekošanu un asenizāciju noteikta 17.4.1. punktā:  ja atsevišķais īpašums ir dzīvoklis, – proporcionāli dzīvoklī deklarēto personu skaitam, sadalot summu, kas veidojas pēc neapdzīvojamo telpu un mākslinieka darbnīcu īpašnieku vai nomnieku veikto maksājumu atskaitīšanas no dzīvojamās mājas kopējā maksājuma.

Dzīvokļu īpašnieku kopība var noteikt citu kārtību, kā tiek veikta samaksa.

Ja nepiekrītat aprēķinātajiem maksājumiem, jāsazinās un jāinformē par situāciju apsaimniekotājs.

Protams, jebkurš cilvēks var vērsties tiesā - katrai personai ir tiesības uz savu aizskarto vai apstrīdēto civilo tiesību vai ar likumu aizsargāto interešu aizsardzību tiesā.