Publicēts pirms 9 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Mēs saņēmām Brīdinājumu no saimnieka par to, ka mums jāapliecina atrašanās un uzturēšanās deklarētās dzīvesvietas adresē tiesisko pamatu. Mēs šeit dzīvojam no 1981.gada, kur pašvaldība mums ierādīja dzīvojamās telpas. Tad, kad 1991.gadā Latvija atguva neatkarību, mūsu mājai 1993.gadā parādījās saimniece no Amerikas Savienotajām Valstīm no kara laikā aizbraukušas ģimenes. Mēs maksājām vienu gadu īres maksu saimnieces pilnvarotai personai. Tā kā saimniece netaisījās atpakaļ, mēs rakstiski lūdzām viņai atļauju saimniekot viņas īpašumā un uzkopt tās zemes platību un laukus. Uz ko mēs nesaņēmām atbildi. Pēc kā mēs uzzinājām, ka saimniece pārdeva visu īpašumu uzpircējam. Ar mums pat nesazinoties, mēs centāmies to darīt, bet nesekmīgi.
Pēc uzpircēja saimnieki mainījās viens pēc otra, neviens ar mums neslēdza īres līgumus, atrunājoties, lai dzīvojam mierīgi. Vienīgi pašvaldība mums bija iedevusi atļauju 1989.gadā atjaunot par saviem līdzekļiem nodegušo blakus ēku, ko mēs arī izdarījām. Mēs lūdzām piešķirt zemi 1991.gadā pašvaldībai lopu uzturēšanai, ko mums piešķīra pašvaldības zemes komisija 5 ha lielumā. Tos mēs lietojām un maksājām pašvaldībai līdz 2000.gadam. Tad likvidējām lopus un beidzām maksāt, jo beigās izrādījās, ka mēs tikai zemi nomājām, bet papīrus ar pašvaldību noslēdzām uz zemes lietošanu savā īpašumā. Tā mēs dzīvojām līdz 2014.gada oktobrim, līdz saņēmām šo brīdinājuma vēstuli no pašreizējiem īpašniekiem. Mēs iepriekš esam sūtījuši neskaitāmas vēstules ar lūgumu jaunajiem īpašniekiem par īres līguma noslēgšanu ar mums, uz ko neviens neatbildēja, dažas vēstules pat atnāca atpakaļ. Jautājums ko mums tagad darīt, ja dzīvojam šeit no 1981.gada un mums neviens nav devis pirmpirkuma tiesības uz šīs zemes iegādāšanos. Tagad mēs pat neskaitāmies nezin kāpēc denacionalizēta māja, tā lai mēs varētu lūgt palīdzību pašvaldībai. Mēs uzskatījām, ka mūsu māja tāda ir. Jo pēc likuma, kad no pašvaldības pāriet dzīvojamā māja tā likumīgajam īpašniekam, māja automātiski ir denacionalizēta. Šajā mājā dzīvojam vairākas ģimenes. Nezinām, ko tālāk darīt. Ir ieguldīta nauda komunikācijās, par ko ir saglabāti visi čeki, blakus ēkai, ko mums pašvaldība 1989.gadā atļāva atjaunot uz nodegušas kūts pamatiem. Bet sāpe ir tāda, ka mums nav projekta atjaunotajai ēkai, projektu solījās uztaisīt, kad ēka būs pilnībā atjaunota un gatava, bet sākās juku laiki 1991.gadā un ar materiāliem tāpat arī ar naudām palika grūtāk, līdz ar to projekta nodošana un tā likumīgo papīru saņemšana attālinājās, bet kad bija iespēja to darīt, tad jau bija uzradusies likumīgā mantiniece. Sapratām, ka pārējo jākārto ar esošiem saimniekiem, bet tie, kā jau iepriekš minēju, viens pēc otra mainījās un izsekot tiem nebija iespējams, jo neviens pie mums nebrauca un to, ka ir bijuši daudz saimnieki, to mēs izpētījām caur arhīviem. Un jaunā saimniece liek tagad mums vienkārši atbrīvot telpas. Paldies, cerot uz jebkādu atbildi.
Ir jābūt kādam dokumentam, uz kura pamata dzīvojamā māja, kurā tagad dzīvojat, nonāca pašvaldības valdījumā – ja reiz tā bija tiesīga iemitināt tur dzīvot vairākas ģimenes. Ja arī īpašums nebija nacionalizēts un denacionalizēts, tad ir atdots likumīgajam īpašniekam.
Likuma „Par namīpašumu denacionalizāciju Latvijas Republikā”
„1. pants. Atzīt par spēkā neesošiem:
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1940. gada 28. oktobra dekrētu "Par lielo namu nacionalizāciju" un visus uz šā dekrēta pamata izdotos normatīvos aktus;
Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija 1941. gada 14. marta dekrētu "Par muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību ieskaitīšanu valsts fondā", Latvijas PSR Tautas Komisāru Padomes 1941. gada 14. marta lēmumu Nr. 359 "Par valsts fondā ieskaitāmo muižnieku, lielsaimnieku un kulaku lauksaimniecību saraksta apstiprināšanu" un visus uz šā dekrēta pamata izdotos normatīvos aktus;
visus Latvijas PSR Augstākās Padomes Prezidija dekrētus, ar kuriem nacionalizēti atsevišķām fiziskajām personām piederošie namīpašumi.
2. pants. Tie namīpašumi, kuri nacionalizēti vai atsavināti, pamatojoties uz minētajiem aktiem, atdodami bijušajiem īpašniekiem vai viņu mantiniekiem, izņemot namīpašumus, kuri pret atlīdzību pārgājuši labticīgu fizisko personu īpašumā uz notariāli apliecinātu līgumu pamata.”
Tā kā kopš 1981.gada dzīvojat pašvaldības ierādītā mājoklī, jums (mājas iedzīvotājiem) vajadzētu būt beztermiņa īres līgumiem, kas ir saistoši arī jebkuram jaunajam īpašniekam.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 2.pants „Dzīvojamās telpas īre”:
„Dzīvojamās telpas īre ir dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu. Dzīvojamās telpas lietošanas tiesības citai personai var nodot dzīvojamās telpas īpašnieks, valdītājs, kā arī pašvaldība, ja tā atbilstoši likumam "Par palīdzību dzīvokļa jautājumu risināšanā" uz likumīga pamata ieguvusi attiecīgo dzīvojamo telpu lietojumā.
Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums.”
Savukārt likuma 28.5pantā „Dzīvojamās telpas īres līguma izbeigšana, ja dzīvojamā telpa nepieciešama denacionalizētās vai likumīgajam īpašniekam atdotās dzīvojamās mājas īpašniekam (viņa mantiniekam)” ir noteikts:
„Izīrētājs var izbeigt dzīvojamās telpas īres līgumu un pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu, ja izīrētā dzīvojamā telpa atrodas denacionalizētā vai likumīgajam īpašniekam atdotā dzīvojamā mājā un ir nepieciešama māju atguvušajam īpašniekam (viņa mantiniekam) dzīvošanai. Pašvaldība ierāda īrniekam un viņa ģimenes locekļiem citu līdzvērtīgu dzīvojamo telpu gada laikā no īpašnieka (viņa mantinieka) pieteikuma saņemšanas dienas.
Izbeidzot īres līgumu šā panta pirmajā daļā paredzētajā kārtībā, īrnieks brīdināms rakstveidā vismaz sešus mēnešus iepriekš.”
Ja beztermiņa īres līguma nav nevienam no mājas iedzīvotājiem un ilgstoši nav arī maksāta īres maksa, pamatot uzturēšanos šajā īpašumā jums būs ļoti sarežģīti. Taču viens gan ir jāteic – ja pašvaldība reiz jums piešķīra šo dzīvojamo platību, tad tai vajadzētu zināmā mērā būt līdzatbildīgai par radušos situāciju un mēģināt palīdzēt dzīvokļa jautājumu risināšanā.
Vēl problēma ir tā, ka par iedzīvotāju līdzekļiem atjaunotajai ēkai nav projekta un tā nav nodota ekspluatācijā; faktiski tā ir nelikumīga būvniecība, par kuru, vismaz pēc Jūsu informācijas, nav juridiska pamata no īpašnieka pieprasīt kompensāciju.
Taču pieejamā informācija ir pārāk skopa, lai varētu sniegt izvērstu atbildi, un īstenībā tā jau ir jurista kompetencē. Tādēļ ar visiem dokumentiem, kas varētu apliecināt Jūsu likumīgā īrnieka statusu, iesaku Jums vērsties pie jurista, kas specializējies šāda veida civillietās.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
