Par maza apmēra parāda piedziņām. Uz 2016. gada sākumu biju parādā par apsaimniekošanu 150 eiro. 2016. gada beigās apsaimniekotājs bija nodevis lietu tiesai par 2016. gada 1.–6. mēnesi , kura spriedumu izdarīja 2017. gada aprīlī. Kā jāpiedzen līdzekļi no manis? Bet, ja cilvēks apsaimniekotājam jau līdz sprieduma taisīšanai bija samaksājis parāda summu, bet apsaimniekotājs rēķinus dzēš, nevis vecākos, bet nesaprotamā secībā, tiesai nebija sniedzis informāciju, ka rēķini ir samaksāti. Vai tad nav jādzēš vecākie apsaimniekošanas rēķini vispirms?
Latvijas Nekustamo īpašumu pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš ar piebildi, ka konkrētu atbildi nav iespējams sniegt, neredzot rēķinus un dokumentus, kas apliecina parāda nomaksu, Jūsu jautājumu komentē šādi: „Ja apsaimniekotājs ir iesniedzis prasību tiesā par parādu piedziņu, viņam nav īpaši jāseko, vai parādnieks laikposmā līdz tiesas lēmuma pieņemšanai (kas var ilgt vairākus mēnešus) parādu ir nomaksājis. Tā jau ir paša atbildētāja rūpe tiesai iesniegt pierādījumus (maksājumu apliecinošu dokumentu), ka parādsaistības ir nokārtotas. Prasības ieniedzējam tas nav jādara. To nosaka arī Civillikuma 1838. pants: „Ka samaksa izdarīta, jāpierāda tam, kas to apgalvo.” Turklāt, maksājot parādu, dzīvokļa īpašniekam īpaši bija jānorāda, ka maksājums ir par noteiktu periodu (šajā gadījumā 2016. gada pirmajiem sešiem mēnešiem), tātad parāda nomaksa, nevis kāds vispārīgs kārtējais maksājums.
Ja ir tiesas spriedums par parāda piedziņu noteiktā apmērā, tad atbildētājam tas ir jāizpilda un šī summa ir jānomaksā, kaut arī parāds tiesvedības procesa laikā ir nomaksāts. Papildus iemaksātā nauda nekur nepazudīs: apsaimniekotājs to iekļaus kārtējos maksājumos.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!