Lana Ivulāne, Komunikācijas un tehniskā nodrošinājuma nodaļas sabiedrisko attiecību speciāliste
Publicēts pirms 7 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien! Gribētu uzzināt, kā rīkoties šādā gadījumā. Ir īpašums, kurā plānota dzīvojamās mājas būvniecība. Piebraucamais ceļš ir daļēji iedalīts visiem uz šīs ielas esošajiem zemes gabaliem - katra īpašuma robeža iet precīzi pa ielas centru, aiz sarkanajām līnijām. Ir nostiprinātas sarkanās līnijas ar būvlaidēm, un ir reāls ceļš. Lai nokļūtu līdz konkrētajam zemes gabalam, sanāk izbraukt cauri aptuveni 20 citiem zemes gabaliem, bet pa reāli esošu sarkano līniju koridoru. Pašvaldības būvvalde, lai akceptētu būvprojektu, pieprasa saskaņot to ar katru no šiem īpašniekiem. Saskārāmies ar reālu problēmu – ne visi īpašnieki ir pieejami savos īpašumos, kā arī kontaktinformāciju par šīm personām būvvaldei nav tiesību sniegt. Ir reāls ceļš, ir sarkanās līnijas ar būvlaidēm – bet piebraukt pie sava īpašuma juridiski nav iespējams! Kā rīkoties šādā gadījumā?
Tieslietu ministrija var sniegt vispārīgu teorētisku viedokli par servitūta nodibināšanu, bet nevar komentēt, kādēļ ir izveidojušies konkrēti šādi faktiskie apstākļi.
Saskaņā ar Civillikuma 1130. pantu servitūts ir tāda tiesība uz svešu lietu, ar kuru īpašuma tiesība uz to ir lietošanas ziņā aprobežota kādai noteiktai personai vai noteiktam zemes gabalam par labu. Civillikuma 1131. pants noteic, ka servitūts, kas nodibināts par labu kādam noteiktam nekustamam īpašumam, tā ka to izlieto katrreizējais tā īpašnieks, ir reālservitūts. Ceļa servitūts saskaņā ar Civillikumu ir viens no reālservitūtu veidiem. Reālservitūta pastāvēšanai ir nepieciešams valdošais un kalpojošais nekustamais īpašums. Kalpojošais nekustamais īpašums tiek apgrūtināts par labu valdošajam nekustamajam īpašumam, piemēram, ierīkojot tajā ceļu piekļuvei valdošajam nekustamajam īpašumam. Līdz ar to, ja persona nevar piekļūt savam nekustamajam īpašumam, tā var apsvērt iespēju nodibināt ceļa servitūtu par labu savam nekustamajam īpašumam. Civillikums noteic, ka servitūts ir nodibināms ar likumu, līgumu vai tiesas spriedumu. Ievērojot minēto, aicinām vērsties pie kalpojošā nekustamā īpašuma īpašnieka ar aicinājumu nodibināt ceļa servitūtu tā īpašumā. Ja vienošanās ceļā nav iespējams nodibināt servitūtu, strīdu iespējams risināt, vēršoties ar prasību vispārējās jurisdikcijas tiesā. Vienlaikus vēršam uzmanību, ka no servitūta izrietošā tiesība ir spēkā tikai pēc servitūta ierakstīšanas zemesgrāmatā.
Lai noskaidrotu zemes gabalu īpašniekus, iesakām griezties zemesgrāmatu nodaļā. Nodrošinot Zemesgrāmatu likuma 1. pantā noteikto zemesgrāmatas pieejamību, Zemesgrāmatu likuma 132. pants noteic, ka katrs var ieskatīties datorizētās zemesgrāmatas nodalījumos un pieprasīt no tās izrakstu (126.4 p.) vai norakstu, izmantojot tiešo pieslēgumu. Informāciju var pieprasīt, konkrēti norādot nodalījuma numuru vai īpašuma kadastra numuru, vai īpašuma nosaukumu, vai īpašuma sastāvā esoša objekta adresi. Šo informāciju var saņemt zemesgrāmatu nodaļās, vai arī to sniedz valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājs.
Zemesgrāmatas informācijas saņemšanas priekšnosacījums ir ieinteresētās personas iniciatīva, vēršoties vai nu zemesgrāmatu nodaļā, vai arī izvēloties ērtāko no Tiesu administrācijas kā valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas turētājas piedāvātajiem zemesgrāmatas informācijas iegūšanas veidiem.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
