Civillikuma 206. pants paredz, ka par radniecību sauc divu vai vairāku personu starpā ar dzimšanu radušos attiecību. Personas radniecība ar māti ir pierādāma tikai ar dzimšanas fakta reģistrāciju apliecinošajiem dokumentiem: dzimšanas apliecību vai izziņu par dzimšanas reģistrāciju.

Ja personas dzimšanas reģistra ieraksts sastādīts Baltkrievijas Republikā, tad personai sava dzimšanas apliecība jāizprasa saskaņā ar 1994. gada Līgumu starp Latvijas Republiku un Baltkrievijas Republiku par tiesisko palīdzību un tiesiskajām attiecībām civilajās, ģimenes, darba un krimināllietās (turpmāk – līgums). Saskaņā ar līgumu, sniedzot tiesisko palīdzību, tiesiskās sadarbības valstis sazinās ar abu valstu Tieslietu ministriju starpniecību.

Lai izprasītu dzimšanas apliecību no Baltkrievijas Republikas, personai:

1) jāaizpilda anketa atkārtota dokumenta izprasīšanai trijos eksemplāros saskaņā ar līguma nosacījumiem angļu, krievu vai tiesiskās sadarbības valsts valodā (anketas angļu un krievu valodā pieejamas šeit);

2) anketai jāpievieno personu apliecinošā dokumenta kopija – ja kopš dzimšanas ir mainījies uzvārds, tad anketai jāpievieno uzvārda maiņu pamatojošs dokuments (piemēram, laulības apliecība vai izziņa);

3) anketa un tai pievienotie dokumenti jāiesniedz jebkurā Latvijas pašvaldības dzimtsarakstu nodaļā tiesiskā palīdzības lūguma sagatavošanai (anketa pieejama arī dzimtsarakstu nodaļā);

Tālāk dzimtsarakstu nodaļa sagatavos tiesiskās palīdzības lūgumu un kopā ar personas iesniegtajiem dokumentiem nosūtīs Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departamentam. Savukārt Tieslietu ministrijas Dzimtsarakstu departaments tiesiskās palīdzības lūgumu ar tam pievienotajiem dokumentiem nosūtīs tiesiskās sadarbības valsts tieslietu ministrijai izpildei.

Papildus jārēķinās, ka dokumentu izprasīšana no Baltkrievijas Republikas var ilgt apmēram sešus mēnešus.

Ja persona saņems vai ir jau saņēmusi atteikumu no Baltkrievijas Republikas kompetentās dzimtsarakstu iestādes par to, ka dzimšanas reģistra ieraksts nav saglabājies, tad saskaņā ar Civilprocesa likuma 289. pantu personai ir tiesības vērsties tiesā juridiskā fakta konstatēšanai.