Ar nolūku veicināt uzturlīdzekļu parāda nomaksu valstij, pašlaik Saeimā tiek caurskatīts likumprojekts „Grozījumi Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumā”, kas paredz izveidot publiski pieejamu datubāzi ar uzturlīdzekļu parādniekiem. Šādas informācijas publiskošana varētu mudināt personas, kurām rūp sava reputācija, piemēram, biznesa partneru un apkārtējās sabiedrības acīs, savas saistības nokārtot.

Latvija ir pievienojusies Hāgas 2007.gada 23.novembra Konvencijai par uzturlīdzekļu bērniem un cita veida ģimenes uzturēšanas līdzekļu pārrobežu piedziņu. Konvencijas 34.pantā norādīti piespiedu līdzekļi, kādus līgumslēdzējas valstis var izmantot uzturlīdzekļu piedziņas nolūkos ,un šādi līdzekļi var ietvert:

•  ieturējumus no darba samaksas;
• ieturējumus no bankas kontiem un citiem avotiem;
• ieturējumus no sociālā nodrošinājuma maksājumiem;
• īpašumu apķīlāšanu vai piespiedu pārdošanu;
• ieturējumus no nodokļu kompensācijām;
• ieturējumus no pensijas pabalstiem vai to izmaksas aizturēšanu;
• kredītvēstures izpētes biroju informēšanu;
• dažādu apliecību (piemēram, autovadītāja apliecības) neizdošanu, apturēšanu vai anulēšanu;
• mediācijas, samierināšanas vai līdzīgas procedūras izmantošanu, lai panāktu labprātīgu izpildi. 

Atgādinām, ka Latvijā spēkā esošie normatīvie akti par izvairīšanos no savu bērnu uzturēšanas paredz arī personas saukšanu pie kriminālatbildības. Saskaņā ar  Krimināllikuma 170.pantu par ļaunprātīgu izvairīšanos apgādāt un dot uzturu saviem bērniem, ja tāds pienākums ir uzlikts ar tiesas spriedumu vai tiesneša lēmumu, soda ar īslaicīgu brīvības atņemšanu vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu. 

LV portāls ir publicējis rakstus par citu valstu pieredzi šīs problēmas risināšanā, piemēram, „Eiropas valstis dažādi risina uzturlīdzekļu jautājumu”. Par ideju uzturlīdzekļu parādniekus darīt zināmus plašākai sabiedrībai lasiet LV portāla publikācijā „Uzturlīdzekļu parādnieku publiskošanas samērīgums – kas iegūst un kam var kaitēt?”.