Kriminālprocesa likuma 97.¹ panta pirmās daļas 1. punkts noteic, ka cietušajam ir tiesības saņemt informāciju par kompensācijas, tai skaitā valsts kompensācijas, pieteikšanas un saņemšanas nosacījumiem un šajā likumā noteiktajā kārtībā iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju. Savukārt Kriminālprocesa likuma 351. panta pirmā daļa paredz, ka cietušajam ir tiesības iesniegt pieteikumu par radītā kaitējuma kompensāciju jebkurā kriminālprocesa stadijā līdz tiesas izmeklēšanas uzsākšanai pirmās instances tiesā. Pieteikumā jāpamato par mantisko zaudējumu pieprasītās kompensācijas apmērs, savukārt kompensācijas apmērs par morālo aizskārumu un fiziskajām ciešanām – tikai jānorāda. Pieteikumā norāda kredītiestādes vai finanšu iestādes konta numuru (ja tāds ir), kurā ieskaitāma kaitējuma kompensācija. 

Kriminālprocesa likuma 22. pants noteic, ka personai, kurai ar noziedzīgu nodarījumu radīts kaitējums, ņemot vērā tās morālo aizskārumu, fiziskās ciešanas un mantisko zaudējumu, tiek garantētas procesuālās iespējas morālas un materiālas kompensācijas pieprasīšanai un saņemšanai. 

Turpretī Kriminālprocesa likuma 353. panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka pienākumu samaksāt kompensāciju tiesa var uzlikt pilngadīgam apsūdzētajam, kas atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā. 

Tādējādi apstāklis, ka persona ir atzīta par aizdomās turēto vai personu, pret kuru uzsākts kriminālprocess, pats par sevi nav uzskatāms par tādu, kas uzliek par pienākumu atlīdzināt radīto kaitējumu.