Vispārēji atvaļinājuma naudai piemēro vidējās izpeļņas aprēķinu. To nosaka Darba likuma 75. pants. Vidējo izpeļņu aprēķina no darba algas, izmaksātajām piemaksām un prēmijām, kas darbiniekam izmaksātas pēdējo sešu mēnešu laikā. 

Konkrētajā situācijā, ja sešu mēnešu periodā ir slimots, aprēķinot vidējo izpeļņu, darba devējs ievēros Darba likuma 75. panta trešo un ceturto daļu: 

“Mēneša vidējo izpeļņu aprēķina, dienas vidējo izpeļņu reizinot ar mēneša vidējo darba dienu skaitu pēdējos sešos kalendāra mēnešos (saskaitot darba dienas pēdējos sešos kalendāra mēnešos un attiecīgo kopsummu dalot ar seši). 

Dienas vidējo izpeļņu aprēķina, pēdējo sešu kalendāra mēnešu darba samaksas kopsummu dalot ar šajā periodā nostrādāto dienu skaitu. Ja darbiniekam ir noteikts summētais darba laiks, dienas vidējo izpeļņu aprēķina, stundas vidējo izpeļņu reizinot ar vidējo nostrādāto stundu skaitu darba dienā, kuru aprēķina, pēdējo sešu mēnešu laikā nostrādāto stundu skaitu dalot ar kalendāra darba dienu skaitu (izņemot attaisnotu prombūtni) pēdējo sešu mēnešu laikā. Nostrādāto dienu skaitā neietilpst pārejošas darbnespējas dienas, atvaļinājuma dienas un dienas, kad darbinieks nav veicis darbu šā likuma 74. panta pirmajā un sestajā daļā minētajos gadījumos.” 

Proti, aprēķinam tiks ņemtas vērā sešu mēnešu periodā reāli nostrādātās darba dienas, neieskaitot slimības periodu. 

Vidējās izpeļņas aprēķinā ieskaita sešus mēnešus, sākot ar mēnesi, kas ir pirms atvaļinājuma mēneša. Rezultātā summa, kas darbiniekam tiek izmaksāta kā atvaļinājuma nauda, veidojas no dienas (vai stundas) vidējās izpeļņas, to reizinot ar darba dienu (vai stundu) skaitu atvaļinājuma laikā.