Vecāka pienākums ir rūpēties par bērnu un viņa mantu un pārstāvēt bērnu viņa personiskajās un mantiskajās attiecībās: aprūpēt, uzraudzīt, uzturēt bērnu, nodrošināt bērnam ēdienu, apģērbu, mājokli un veselības aprūpi, bērnu kopt, izglītot un audzināt, rūpēties par bērna paša drošību un trešās personas apdraudējuma novēršanu (Civillikuma 177. pants). Bērna saslimšanas gadījumā vecāka pienākumi neatšķiras.

Ja jautājums ir saistīts vairāk ar tiesībām uz slimības pabalstu, tad Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras mājaslapā ir norādīta šāda informācija: slimības pabalstu var saņemt bērna vecāks (arī aizbildnis vai citai persona, kura saskaņā ar bāriņtiesas lēmumu aprūpē bērnu), kurš ir darba ņēmējs vai pašnodarbinātais, ja tas slima bērna kopšanas dēļ nevar ierasties darbā un zaudē algotā darbā vai no saimnieciskās darbības gūstamos ienākumus un, kuram ārsts ir izsniedzis darbnespējas lapu B sakarā ar slima bērna kopšanu mājās vai stacionārā.

Ja slimības pabalsts ir piešķirts, to pabalsta saņēmējs var saņemt tikai tad, ja tā saņemšanas laikā negūst ienākumus , t.sk. autoratlīdzību. Vienīgais izņēmums ir tad, ja pašnodarbinātais ir reģistrējis Valsts ieņēmumu dienestā saimniecisko darbību, viņa ienākumi mēnesī nesasniedz minimālo algu un pašnodarbinātais pats veic valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas.

Attiecīgi, ja vecāks, kurš kopj slimu bērnu un pretendē uz slimības pabalstu, atstāj vakaros bērnu ar vecvecāku, lai strādātu algotu darbu vai veiktu saimniecisku darbību, tad šajā gadījumā šīs vecāks nevarēs pretendēt uz slimības pabalstu.