Balkona pārbūve ir saistīta ar kopīpašumā esošās daļas pārveidošanu, kas ietekmē visas ēkas ārējo izskatu (arhitektoniskās prasības) un drošību. Parasti kopīpašumā ietilpstošās daļas – balkonu, terašu, lodžiju u. c. – pārbūvi regulē pašvaldību saistošie noteikumi, un pārbūvei jānotiek atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likumā noteiktajai kārtībai.

Piemēram, pērnvasar līdz ar jauno Rīgas teritorijas plānojuma īstenošanas uzsākšanu ir stājušās spēkā izmaiņas lodžiju aizstiklošanā, kas vienkāršo saskaņošanas kārtību, proti, lodžiju aizstiklošanai otrās un trešās grupas ēkās nav nepieciešami būvniecības ieceres dokumenti, ja aizstiklošana tiek veikta atbilstoši pašvaldības apstiprinātajai lodžiju aizstiklošanas paraugskicei tipveida dzīvojamām ēkām. Vairāk informācijas pieejams šeit.

Daudzviet pašvaldības ir izdevušas saistošos noteikumus, kuros regulē arī gaisa dzesēšanas un ventilācijas iekārtu izvietojumu.

Dzīvokļa īpašuma likuma 11. panta trešā daļa paredz: ja būvdarbi atsevišķajā īpašumā skar kopīpašuma daļu, tad dzīvokļa īpašniekam vajag šajā likumā noteiktajā kārtībā saņemt dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanu vai, ja būvdarbi skar tikai atsevišķu dzīvojamo māju, – atsevišķās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieku piekrišanu.

Vairāk par to, kas jāievēro, uzstādot kondicionieri uz ēkas ārējās sienas, varat lasīt LV portāla publikācijā “Kas jāievēro, lai uz ēkas fasādes izvietotu gaisa kondicionieri”.

Būvniecības likuma 25. pants nosaka administratīvo atbildību par patvaļīgu būvniecību.

Par balkona pārbūves un kondicioniera uzstādīšanas jautājumiem ieteiktu konsultēties vietējās pašvaldības būvvaldē vai pie kvalificēta būvspeciālista.