Atbilstoši Civilprocesa likuma 595. pantam, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami noteikumi par piedziņas vēršanu uz darba samaksu, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Tas nozīmē, ka gan bezdarbnieka pabalsts, gan slimības pabalsts ir darba samaksai pielīdzinātie maksājumi un tiesu izpildītājs ir tiesīgs no tiem veikt ieturējumus.

Saskaņā ar Civilprocesa likuma 594. panta piekto daļu, veicot ieturējumus no slimības pabalsta un bezdarbnieka pabalsta, par katru parādnieka apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu papildus saglabājami līdzekļi 15 procentu apmērā no minimālās mēneša darba algas.

Ienākumus, kuri netiek pakļauti parāda piedziņai, nosaka Civilprocesa likuma 596. pants.

Ieturējums neveic no:

• atlaišanas pabalsta, apbedīšanas pabalsta, vienreizējā pabalsta mirušā laulātajam, valsts sociālajiem pabalstiem, valsts atbalsta ar celiakiju slimam bērnam, apgādnieka zaudējuma pensijas un atlīdzības par apgādnieka zaudējumu;
• kompensācijas izmaksām par darbiniekam piederošo instrumentu nolietošanos un citām kompensācijām saskaņā ar normatīvajiem aktiem, kas regulē darba tiesiskās attiecības;
• darbiniekam izmaksājamām summām sakarā ar komandējumu, pārcelšanu un nosūtīšanu darbā uz citu apdzīvotu vietu;
• sociālās palīdzības pabalstiem;
• bērna uzturlīdzekļiem Ministru kabineta noteikto minimālo bērna uzturlīdzekļu apmērā, kurus, pamatojoties uz tiesas nolēmumu vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas lēmumu, maksā viens no vecākiem, kā arī uz Uzturlīdzekļu garantiju fonda izmaksājamiem bērna uzturlīdzekļiem.