Saeimā iesniegtie Civilprocesa likuma grozījumi, kas regulē parādu piedziņas kārtību, liecina, ka likumdevējs patlaban izstrādā atšķirīgu parādu piedziņas procesu, kas jāīsteno zvērinātam tiesu izpildītājam. “Parādnieki izdzīvošanas nolūkos itin bieži ir spiesti izvēlēties saņemt aplokšņu algas, slēpt patiesos ienākumus un pat pavisam izvairīties no parādsaistību piedziņas. Tas nesekmē parādsaistību dzēšanu un tiešā veidā veicina ēnu ekonomiku. Ir pienācis laiks situāciju mainīt,” tā piedāvātās izmaiņas likumā komentē Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja IVETA KRUKA.
Civilprocesa likumā noteiktā parādu piedziņas kārtība, kuru ievēro tiesu izpildītāji, ir izstrādāta 2000. gadu sākumā, un līdz šim tikai atsevišķās normās ir veikti nelieli grozījumi.
Pašreizējie piedziņas nosacījumi nav īpaši draudzīgi parādniekam, jo no viņa darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem līdz parāda pilnīgai dzēšanai atkarībā no parāda veida ik mēnesi tiek ieturēti 30% vai pat 50%.
Piedzenot uzturlīdzekļus (piemēram, vecāku uzturam), zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus, tiek ieturēti 50% parādnieka ienākumu, saglabājot pusi no minimālās algas.
Tāpat tiem, kuri ir parādā uzturlīdzekļus nepilngadīgam bērnam, neatkarīgi no ienākumu lieluma likums paredz saglabāt vien pusi no minimālās darba algas. Tātad personai, kurai ir aktīva parādu piedziņas lieta par uzturlīdzekļu parādu, atbilstoši spēkā esošajam regulējumam 2023. gadā tiek saglabāti ienākumi tikai 310 eiro mēnesī.
Pārējos parādsaistību veidos, piemēram, par patēriņa kredītu, ja persona saņem valstī noteikto minimālo algu vai tai pielīdzinātos maksājumus (pensiju, vecāku pabalstu u. tml.), parāda piedziņa netiek piemērota, jo parādniekam ir tiesības uz ikmēneša ienākumiem 620 eiro apmērā.
Ja parādnieka apgādībā ir nepilngadīgi bērni, par kuriem tiek piemēroti iedzīvotāja ienākuma nodokļa atvieglojumi, tad papildus tiek saglabāti 15% no minimālās algas (2023. gadā tie ir 93 eiro mēnesī).
|
SPĒKĀ ESOŠĀ KĀRTĪBA |
|
|
Ieturējumi no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (CPL 594. pants) |
|
|
Uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā >> |
Ieturējumu apmērs: parādniekam saglabā darba samaksu (un tai pielīdzinātos maksājumus) 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (2023. gadā tie ir 93 eiro). |
|
Piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus >> |
Ieturējumu apmērs: 50%, saglabājot parādniekam darba samaksu (un tai pielīdzinātos maksājumus) 50% apmērā no minimālās mēneša darba algas un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (2023. gadā tie ir 93 eiro). |
|
Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi >> |
Ieturējumu apmērs: 30%, saglabājot parādniekam darba samaksu (un tai pielīdzinātos maksājumus) minimālās mēneša darba algas apmērā un papildus par katru apgādībā esošo nepilngadīgo bērnu – līdzekļus 15% apmērā no minimālās mēneša darba algas (2023. gadā tie ir 93 eiro). |
Lielākajai daļai Latvijas parādsaistībās nonākušo personu finansiālā situācija ir raksturojama kā smaga, tādēļ parādnieki nereti ir spiesti meklēt vieglāko izeju – vai nu vispār izvairās no parādu atmaksas, vai izvēlas daļu atalgojuma saņemt aploksnē, veicinot jau tā vērā ņemamo ēnu ekonomikas apjomu. Problēmu ir atzinuši gan darba devēji, gan parādnieki, gan tiesu izpildītāji – pašreizējais tiesiskais regulējums ir neefektīvs un sevi izsmēlis.
“Praksē tiesu izpildītāji bieži novēro galējas situācijas. Parādniekam gadiem ir tikai minimālie naudas līdzekļi, no kuriem likums liedz veikt ieturējumus. Tas rada neizpratni kreditoros – parāds ar tiesas spriedumu ir atzīts, taču process nenotiek. Gaužām bēdīgā situācijā ir arī uzturlīdzekļu parādnieki, kuriem ļoti bieži parāda dzēšana notiek vairākus gadus, tas nemitīgi pieaug līdz bērna pilngadības sasniegšanai. Tādēļ, lai samērīgi apmierinātu kreditoru likumīgās intereses un parādsaistību atmaksu padarītu pieņemamāku arī parādniekiem, Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padome sadarbībā ar Tieslietu ministriju parādsaistību piedziņas procesam ir izstrādājusi būtiski atšķirīgu tiesisko regulējumu. Mūsuprāt, jaunā kārtība ir labs vidusceļš, kas radīs līdzsvaru starp kreditora un parādnieka interesēm,” šādu viedokli pauž Latvijas Zvērinātu tiesu izpildītāju padomes priekšsēdētāja, tiesu izpildītāja Iveta Kruka.
Likumprojekts “Grozījumi Civilprocesa likumā” ir iesniegts Saeimā un tiks izskatīts trijos lasījumos. Plānots, ka jaunā kārtība varētu stāties spēkā no 2024. gada 1. marta.
Likumprojektā piedāvātā parādu piedziņas kārtība paredz šādas izmaiņas:
Arī jaunā kārtība paredz, ka ieturējumi no darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem tiek aprēķināti no summas, kas parādniekam jāsaņem pēc nodokļu samaksas.
|
LIKUMPROJEKTĀ PAREDZĒTĀS IZMAIŅAS |
||
|
Ieturējumi no parādnieka darba samaksas un tai pielīdzinātajiem maksājumiem (CPL 594. pants) |
||
|
Ja parādniekam izmaksājamā darba samaksa (un tai pielīdzinātie maksājumi) nepārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru >> |
Neatkarīgi no piedziņas veida >> |
Ieturējumu apmērs: 10%. Ieturējumus samazina par 2% par katru parādnieka apgādībā reģistrētu nepilngadīgu bērnu. |
|
Ja parādniekam izmaksājamā darba samaksa pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru >> |
Uzturlīdzekļu piedziņas lietās nepilngadīgu bērnu uzturam vai Uzturlīdzekļu garantiju fonda administrācijas labā >> |
Papildus no summas, kas pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, ieturējumus veic 75% apmērā. |
|
Piedzenot uzturlīdzekļus, zaudējumus vai kompensāciju sakarā ar personisku aizskārumu, kura dēļ radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve, vai kompensāciju par kaitējumu, kas radīts ar noziedzīgu nodarījumu vai administratīvu pārkāpumu, kā arī izpildot administratīvā pārkāpuma procesā pieņemtos nolēmumus vai izpildot citus nolēmumus, saskaņā ar kuriem piedzenamie naudas līdzekļi pārskaitāmi valsts vai pašvaldības budžetā, kā arī piedzenot maksājumus par pārvaldīšanas darbībām daudzdzīvokļu dzīvojamajā mājā (pārvaldīšanas izdevumi), maksājumus par mājas uzturēšanai nepieciešamajiem pakalpojumiem (komunālie pakalpojumi) vai maksājumus dzīvokļu īpašnieku kopības uzkrājumu fondā (uzkrājumi) >> |
Papildus no summas, kas pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, ieturējumus veic 40% apmērā. |
|
|
Pārējos piedziņu veidos, ja likumā nav noteikts citādi >> |
Papildus no summas, kas pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, ieturējumus veic 30% apmērā. |
|
|
Ja piedziņa tiek vērsta pēc vairākiem rīkojumiem par vienas kārtas prasījumu piedziņu >>
|
Papildus no summas, kas pārsniedz minimālās mēneša darba algas apmēru, ieturējumus veic 50% apmērā. |
|
LZTIP priekšsēdētāja I. Kruka: “Esmu pārliecināta, ka efektīvāks ir mazākās pretestības ceļš. Piedāvātais piedziņas izpildes risinājums kopumā būs ilgāks, vienlaikus – saudzīgāks, jo parādniekam ik mēnesi būs tiesības uz lielākiem naudas līdzekļiem. Sarunās ar klientiem esmu daudzkārt nonākusi pie atziņas, ka cilvēka dabā nav slēpties un izvairīties. To darīt liek bezizejas situācija, lai vārda tiešā nozīmē izdzīvotu. Domāju, ka ieguvums būs visiem, tas mudinās daudzus iznākt ārā no ēnu ekonomikas zonas.”
Ja personas ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 620 eiro un viņas apgādībā nav nepilngadīgu bērnu, tad ieturējumi tiks veikti 10% apmērā. Parādnieks saņems: 620 – 62 = 558 eiro. Parādsaistību dzēšanai tiks novirzīti 62 eiro.
Ja personas ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 620 eiro un viņas apgādībā ir pieci nepilngadīgi bērni, tad ieturējumi netiks veikti, jo par katru bērnu ieturējumu apmēru no minimālās algas (10%) samazina par 2%. Parādsaistību dzēšanai tiks novirzīti 0 eiro.
Ja personas ienākumi pēc nodokļu nomaksas ir 900 eiro un viņas apgādībā ir divi nepilngadīgi bērni, tad tiks ieturēti 6% no minimālās algas (6% no 620 eiro = 37,20 eiro), savukārt no ienākumiem, kas pārsniedz minimālo algu (280 eiro), tiks ieturēti 30% (30% no 280 eiro = 84 eiro). Parādnieks saņems: 900 – 37,20 – 84 = 778,80 eiro. Parādsaistību dzēšanai tiks novirzīti 121,20 eiro.
Ja personas ienākumi ir 900 eiro un viņas apgādībā nav nepilngadīgu bērnu, tad tiks ieturēti 10% no minimālās algas (620 eiro = 62 eiro), kā arī 75% no ienākumiem, kuri pārsniedz minimālo apmēru jeb 280 eiro, kas ir 210 eiro. Parādnieks saņems: 900 – 62 – 210 = 628 eiro. Parādsaistību dzēšanai tiks novirzīti 272 eiro (pēc pašreizējā regulējuma uzturlīdzekļu parādniekam tiek saglabāti ienākumi 310 eiro).
Ja personas ienākumi ir 900 eiro un viņas apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, tad tiks ieturēti 4% no minimālās algas (4% no 620 = 24,80 eiro), savukārt no ienākumiem, kas pārsniedz minimālās algas apmēru, – 40% (40% no 280 eiro = 112 eiro). Parādnieks saņems: 900 – 24,80 – 112 = 763,20 eiro. Parādsaistību dzēšanai tiks novirzīti 136,80 eiro.
Ja personas ienākumi ir 900 eiro un viņas apgādībā ir reģistrēti trīs nepilngadīgi bērni, tad tiks ieturēti 4% no minimālās algas (4% no 620 = 24,80 eiro), savukārt no ienākumiem, kas pārsniedz minimālās algas apmēru, – 50% (50% no 280 eiro = 140 eiro). Parādsaistību dzēšanai summa tiks sadalīta starp kreditoriem vienādi. Parādnieks saņems: 900 – 24,80 – 140 = 735,20 eiro. Parādsaistību dzēšanai tiks novirzīti 164,80 eiro.
Ja personas ienākumi ir 900 eiro un viņas apgādībā ir trīs nepilngadīgi bērni, tad tiks ieturēti 4% no minimālās algas (4% no 620 = 24,80 eiro), savukārt no ienākumiem, kas pārsniedz minimālās algas apmēru, – 75% (75% no 280 eiro = 210 eiro). Visi ieturējumi primāri tiks novirzīti uzturlīdzekļu parāda dzēšanai. Parādnieks saņems: 900 – 24,80 – 210 = 665,20 eiro. Parādsaistību dzēšanai tiks novirzīti 234,80 eiro.
LZTI padomes vadītāja norāda, ka plānots izstrādāt parāda apmaksas aprēķināšanas kalkulatoru, kas ļaus katram pārliecināties par to, cik liela summa ik mēnesi būs jāmaksā parādsaistību dzēšanai.
Tiesu izpildītāja I. Kruka norāda: ir maldīgi domāt, ka, novirzot darba samaksu uz citā valstī reģistrētu kredītiestādi, parādu piedzīt nebūs iespējams. “Kā Latvijas tiesu izpildītājs es neesmu tiesīga iziet ārpus Latvijas jurisdikcijas un nosūtīt rīkojumu citas valsts bankai par parādnieka konta apķīlāšanu. Tomēr piedzinēji var izmantot pārrobežu ES regulējumu, kas ļauj iesniegt Latvijas tiesā iztiesātu prasījumu izpildei citā valstī.”
I. Kruka skaidro, ka likums neparedz iespēju vienoties ar zvērinātu tiesu izpildītāju par citu parāda atmaksas kārtību. “Tomēr, saņemot parādnieka iesniegumu ar lūgumu atļaut maksāt parādu pa daļām, tiesu izpildītājs sazinās ar kreditoru (piedzinēju) un noskaidro tā attieksmi, aicinot saskaņot piedāvātos piespiedu piedziņas līdzekļus. Piemēram, ja parādnieks ik mēnesi ir apņēmies maksāt noteiktu saskaņoto summu, tad piedzinējs piekrīt, ka netiek apķīlāts parādnieka bankas konts. Parādniekam saskaņotā summa ir jāmaksā ik mēnesi bez atrunām par izņēmuma situāciju,” norāda I. Kruka, aicinot jebkurā gadījumā parādniekus sazināties ar tiesu izpildītāju un informēt arī par ienākumiem, uz kuriem likums liedz vērst piedziņu, jo tiesu izpildītājam nav pieejas šādai informācijai.
