Savulaik paātrinātajā privatizācijā ieguvu dzīvokli pirmskara septiņu dzīvokļu mājā. Mājai vēsturiski bija piesaistīts zemesgabals 1400 m2 platībā. Pabeidzot privatizāciju, pašvaldība daļu zemesgabala (aptuveni 300 m2 platībā) paturēja sev, kaut arī šajā daļā atrodas daļa no ēkas konstrukcijām – pagraba logu šahtas, āra kāpnes. Tagad pašvaldība pieprasa, lai visi dzīvokļu īpašnieki šo starpgabalu atpirktu nevis par sertifikātiem, bet naudu. Vai šāda pašvaldības rīcība ir uzskatāma par godprātīgu un taisnīgu, vispirms neatdodot visu ēkai funkcionāli nepieciešamo zemesgabalu un pēc tam uzspiežot to izpirkt? Kāds ir likumiskais pamats šādai pašvaldības darbībai?
Pašvaldības likumiskais pamats šādai darbībai bija likums “Par pašvaldībām”, kas zaudējis spēku, un konkrēti minētā likuma 15. panta 1) un 2) daļa, kas noteica:
Pieņemot lēmumu par zemes daļas nodošanu privatizācijai, lēmumā bija jānorāda, kādam nolūkam vai pašvaldības funkcijām tiks paturēts jūsu minētais zemesgabals 300 m2 platībā. Ja pamatojums šim pašvaldības lēmumam jūs neapmierināja, tad to vajadzēja apstrīdēt, piemēram, administratīvajā tiesā, ja tāda bija.
Arhīvā ir pieejams attiecīgais lēmums par jūsu minēto zemesgabala privatizāciju.
Tagad apstrīdēt jūsu minētos notikumus, visticamāk, ir neiespējami, jo ir iestājies noilgums un procesuālie termiņi nav pieejami.
Pašreiz, visticamāk, pašvaldība nevis “pieprasa”, bet piedāvā septiņu dzīvokļu īpašniekiem nopirkt attiecīgo zemesgabalu 300 m2 platībā. Pirkuma summa katram īpašniekam nebūs liela, bet kopumā tas palielinās katra atsevišķā dzīvokļa īpašuma vērtību un sakārtos dzīvokļa īpašumu atbilstoši Civillikuma noteikumiem, kuri paredz, ka nekustamais īpašums sastāv no zemes un būves kā vienots īpašums.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!