Labdien! Lieta tāda, ka mana mazā māsa un brālis gadiem ilgi dzīvo nelabvēlīgā ģimenē, māte katru dienu dzer, patēvs brīvdienās dzer (darba dienās viņa nav mājās, jo ir darbā, komandējumos). Kad abi vecāki dzer, tad mājās ir liels haoss, dažkārt bērni nav paēduši, viņiem netiek veltīta uzmanība, bet trakākais ir tas, ka vecāku dzeršana noved pie lieliem, regulāriem skandāliem, no tā cieš bērni. Dzērumā patēvs kļūst ļoti agresīvs un visiem uzbrūk, tas ir, izmanto fizisko spēku un ņirgājas, apsaukā, pazemo u. tml. Arī es reiz biju šīs ģimenes vardarbības upuris, bet brīžos, kad vērsos pēc palīdzības pie citiem cilvēkiem, piemēram, savām skolotājām, viņas neko nedarīja. Tagad jau esmu liela un varu par sevi labi pastāvēt, bet viss notikušais ir stipri sabojājis manu veselību.

Konkrētajā situācijā reiz ziņoju par emocionālās un fiziskās vardarbības esamību ģimenē skolai, kurā brālis un māsa šobrīd mācās. Skolai nosūtīju mazās māsas ziņas, kurā viņa prasīja palīdzību situācijā, kad patēvs bija piedzēries, agresīvs un neadekvāts, taču lūdza neziņot policijai. Diemžēl skola neko neizdarīja lietas labā, tikai parunājās ar abiem bērniem.

Esmu neizpratnē, jo nezinu, ko vēl varu iesākt, lai pārtrauktu mazās māsas un brāļa bērnības bojāšanu. Saprotu, ka, iespējams, man uzreiz vajadzēja vērsties bāriņtiesā pēc palīdzības, taču šobrīd jau liekas, ka ir par vēlu. Papildus norādu, ka māsa ir tikai patēva meita, bet brālis ir viņa audžubērns, līdz ar to visvairāk cieš brālis, jo tas nav viņa bērns, un šo faktu, ka viņa sievai no citiem vīriešiem ir bērns, viņš tā arī nekad nav pieņēmis. Brāļa tēvs diemžēl nav dzīvs un nevar nekādi palīdzēt, lai atrisinātu šo problēmu. Ko es varu darīt abu bērnu labā? Vai ir iespējams atņemt vecāku tiesības abiem vecākiem? Es būtu gatava par brāli un māsu uzņemties atbildību, man ir atbilstošs vecums (šogad palika 26 gadi), kad pēc likuma varu to darīt, kā arī es strādāju algotu darbu, ir pastāvīga dzīvesvieta, ir pašai bērns un dzīvesbiedrs, ar kuru plānots nākamgad noslēgt oficiālu laulību.