Ceturtdiena,
29. jūnijs
viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Klimata pārmaiņas un enerģijas drošība


Inese Helmane,
LV portāls

15.02.2017

ĪSUMĀ

  • Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisija ir publiskojusi ekspertu ziņojumu par līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas ietvaru un rekomendācijām procesa uzlabošanai.
  • Moderno tehnoloģiju attīstība no vienas puses un centieni ierobežot klimata pārmaiņas no otras ievērojami ietekmē enerģētikas nozari un līdz ar to visu tautsaimniecību.
  • Svarīgākais ir jautājums par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi, kas ir būtiskākais reģiona gāzes apgādes drošības elements.
  • 2016. gada operatīvie dati liecina, ka atvērtā tirgus apstākļos ievērojami pieaugusi starpvalstu enerģijas apmaiņa un tirgū ieplūdusi lēta elektroenerģija, kas pamatā nāk no Norvēģijas.
  • Latvijai nav laika pārdomām, jo ES ir noteikusi, ka dalībvalstīm integrētā klimata un enerģijas plāna projekts jāsagatavo līdz 2018. gada sākumam.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +2
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +2 -0

Enerģētikas nozarē pasaulē notiek būtiskas izmaiņas. Tās ietekmē centieni ierobežot klimata pārmaiņas, straujā moderno tehnoloģiju attīstība un citi faktori. Energoresursu pieejamība, tehniskā energoapgāde un enerģētikas sektora tiesiskais ietvars ir ne tikai prioritārs Eiropas Savienības politikas virziens. Mūsdienu ģeopolitiskajos apstākļos tie ir kļuvuši par būtiskiem Latvijas un Baltijas reģiona drošības jautājumiem, atklājot konferenci “Enerģijas drošība klimata pārmaiņu politikas ietekmē”, uzsvēra Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

8. februārī notika Valsts prezidenta kancelejas un Valsts prezidenta Enerģētikas drošības komisijas rīkota konference "Enerģijas drošība klimata pārmaiņu politikas ietekmē", kura turpināja R. Vējoņa iniciēto diskusiju ciklu par Latvijas drošību 21. gadsimta izaicinājumu apstākļos. Tajā diskutēja par enerģētikas politiku, to regulējošās likumdošanas aktualitātēm pasaulē, Eiropas Savienībā (ES) un Latvijā. Būtiska uzmanība konferencē tika veltīta enerģētikas drošībai kā Latvijas ekonomiskās drošības sastāvdaļai, vietējo enerģijas resursu lomai tās stiprināšanā un ietekmei uz ekonomisko attīstību.

Jāatgādina, ka 29. novembrī Enerģētikas drošības komisija nāca klajā ar ekspertu ziņojumu par līdzšinējo Latvijas enerģētikas politikas ietvaru un rekomendācijām procesa uzlabošanai. Iesaistot dažādus enerģijas industrijas ekspertus, kopumā tika panākta vienošanās, ka, izmantojot strauji progresējošās tehnoloģijas un likumdošanas ietvaru, kas atbilstu jauno direktīvu nostādnēm, jau tagad varētu samazināt enerģijas apgādes izmaksas. Ar ziņojumu var iepazīties šeit.

Jāpiedāvā skaidra un saprotama enerģētikas politika

Valsts prezidents Raimonds Vējonis diskusijā norādīja, ka moderno tehnoloģiju attīstība no vienas puses un centieni ierobežot klimata pārmaiņas no otras ievērojami ietekmē enerģētikas nozari un līdz ar to visu tautsaimniecību, liekot ikvienam, arī Latvijai, apzināties, ka tālejoši lēmumi enerģētikas nozarē ir jāgatavo un jāpieņem laikus. "Lai valsts un sabiedrība būtu gatava iespējām, ko nesīs starptautiskā klimata pārmaiņu politika, svarīgi ne tikai savlaicīgi par to runāt un diskutēt, bet arī pieņemt lēmumus," teica Valsts prezidents.

Viņš atgādināja, ka Latvijas enerģētikas nozarē, tautsaimniecībā kopumā un sabiedrības dzīves kvalitātes veicināšanā nākotnē izšķiroša loma būs vietējiem enerģijas resursiem un to pievienotajai vērtībai. Šīm iniciatīvām ir jātiek nostiprinātām jaunā Latvijas enerģijas industriju regulējošā likumdošanā.

Cik droša ir gāzes apgādes sistēma

Paneļdiskusijā par to, cik droša ir Latvijas un Baltijas gāzes apgādes sistēma un kādi ir sagaidāmi iespējamie riski nākotnē, uzstājās pārvades un uzglabāšanas sistēmas operatora AS "Conexus Baltic Grid" pārstāve Andra Ješinska. Viņa atklāja, ka 2015./2016. gada ziemā pieauga Krievijas gāzes piegādes daļa ES kopējās piegādēs no 26% līdz 32%. Savukārt ES iegūtās gāzes daļa no kopējām gāzes piegādēm samazinājās no 31% līdz 26%.

Izvērtējot energoapgādes drošību, secināts, ka Ukrainas gāzes tranzīta plūsmas pārtraukums Baltijas valstis neietekmētu, bet gāzes padeves pārtraukums caur Baltkrieviju Baltijas valstu gāzes apgādi ietekmētu negatīvi, jo gāzi pa cauruļvadu nesaņemtu Lietuva.

Kaut arī Baltijas valstu gāzes apgāde ir relatīvi droša, tomēr ir vairākas problēmas, kas ir jārisina, lai šo drošību uzlabotu.

Svarīgākais šobrīd ir jautājums par Inčukalna pazemes gāzes krātuvi (PGK), kas ir būtiskākais reģiona gāzes apgādes drošības elements. Ne tikai krātuves kā drošības elementa, bet arī Inčukalna PGK gāzes spiediena regulēšanas iespējas pārvades sistēmai ir pilnībā atkarīgas no atlikušā gāzes daudzuma krātuvē, kas ir noteicošais faktors reģiona gāzes apgādes drošībā. Dažādos scenārijos nepieciešamais minimālais atlikušais gāzes apjoms martā, kad beidzas izsūknēšanas sezona, ir vismaz 300–400 miljoni kubikmetru (m3). Būtisks aspekts ir arī tas, ka Inčukalna PGK nodrošina spiediena regulēšanu Latvijas pārvades sistēmai un nosaka iespējas gāzes padevei, īpaši Igaunijai, bet arī Lietuvai.

Priekšlikumi, lai uzlabotu apgādes drošību

Ņemot vērā Inčukalna PGK daudzveidīgo reģionālo nozīmi, kas ir unikāla visā ES, viens no priekšlikumiem, kā uzlabot apgādes drošību, ir katram dabasgāzes tirgotājam, kas uzglabā gāzi Inčukalna PGK gāzes krātuvē, uzglabāt zināmu apjomu, lai nodrošinātu efektīvu visas sistēmas darbību. Daļa no izmaksām, kas saistītas ar Inčukalna PGK spiediena uzturēšanas funkciju gāzes pārvades sistēmā, būtu jāiekļauj Baltijas valstu pārvades sistēmu izmaksās. "Nav pareizi, ka par to maksā tikai Latvijas patērētāji," uzsvēra A. Ješinska.

Pārejas periodā, kamēr AS "Latvija Gāze" izpilda garantētā piegādātāja pienākumus, t.i., līdz 2019. gada februārim, AS "Latvijas Gāze" varētu uzņemties pienākumu uzglabāt zināmas gāzes rezerves Inčukalna PGK saistīto/nodrošināto lietotāju apgādei. A. Ješinska uzskata, ka, lai nodrošinātu Inčukalna PGK darbību pārejas periodā, Latvijas patērētājiem jāsaglabā šobrīd pastāvošā kārtība norēķiniem par Inčukalna PGK izmantošanu, jo pretējā gadījumā gāzes uzglabāšanas tarifs ir jāpaaugstina par vairāk nekā 50%, lai segtu izmaksas, kas savukārt novedīs pie būtiskas glabāšanas pakalpojuma izmantošanas samazināšanās un apdraudēs enerģētisko drošību, būtiski ierobežos iespējas Latviju un Igauniju apgādāt ar gāzi ziemas mēnešos un padarīs par neiespējamu reģionālā gāzes tirgus efektīvu funkcionēšanu.

Kā atgādināja A. Ješinska, Inčukalna PGK projekts ir Eiropas kopējās nozīmes infrastruktūras projekts un kritiskā infrastruktūra. Ņemot vērā Inčukalna PGK lomu valsts enerģētiskās drošības nodrošināšanā, viņa lūdza prezidenta Enerģētiskās drošības komisijai atbalstīt Inčukalna PGK darbības finansēšanas plāna izstrādi atvērta tirgus apstākļos.

Elektrības savienojumi ar Skandināviju un Poliju

AS "Augstsprieguma tīkls" (AT), kas kopš 2012. gada ir nodalīta no koncerna "Latvenergo" un ir atbildīga par energosistēmas vadību, uzraudzību un energotirgus attīstību, valdes priekšsēdētājs Varis Boks paneļdiskusijā klāstīja, ka energoapgādes jautājumi ir jāskata reģionāli, jo Latvija ir cieši integrēta Igaunijas un Lietuvas energosistēmā. Ja 2006. gadā Latvijai bija elektrības savienojumi tikai ar Krieviju un Baltkrieviju, tad pērn jau ir izveidoti jauni līdzstrāvas savienojumi ar Skandināvijas valstīm un Poliju – elektrības apmaiņa un tirdzniecība patlaban notiek tieši ar šiem reģioniem, "esam pilnībā integrējušies šajā elektroenerģijas tirgū". "Krievijas un Baltkrievijas apjomi gadu no gada samazinās – uzskats, ka austrumu kaimiņiem elektrība ir lētāka, nav gluži pareizs, jo elektroenerģija tiek tirgota biržā "Nord Pool Spot", kurā arī parādās cena un konkurētspēja," skaidroja V. Boks.

2016. gada operatīvie dati liecina, ka atvērtā tirgus apstākļos ievērojami pieaugusi starpvalstu enerģijas apmaiņa un tirgū ieplūdusi lēta elektroenerģija, kas pamatā nāk no Norvēģijas. Ir jūtams ievērojams cenas pazeminājums tieši elektroenerģijai – pērn Latvijā tās cena kritusies apmēram par 15%.

Kopš 2013. gada, kad tika atvērts ziemeļvalstu biržas "Nord Pool Spot" Latvijas tirdzniecības apgabals, ir intensificējusies elektroenerģijas apmaiņa un auguši apjomi – Baltijas reģions pa nakti eksportē, bet dienas laikā, sastrēgumstundās, saņem enerģiju no Skandināvijas. "Tas arī bija tirgus mērķis – efektīvi izmantot izbūvētos starpsavienojumus," uzsvēra V. Boks. 

Norāda uz jaudu problēmām nākotnē

AT īsteno vairākus projektus, kas finansiāli ir ļoti ietilpīgi, un cenšas piesaistīt ES finansējumu, atsevišķos projektos pat līdz 65%. Lielākie projekti ir savienojuma "Kurzemes loks" trešais posms no Ventspils uz Rīgu, Igaunijas– Latvijas trešais 330 kV starpsavienojums, Rīgas TEC-2 – Rīgas HES 330 kV elektropārvades līnija un Baltijas valstu sinhronizācija ar kontinentālo Eiropu.

V. Boks uzsvēra, ka, lai nosegtu ziemas augsto pieprasījumu, Baltijā ir pietiekošas ražošanas jaudas līdz 2020. gadam. Pēc tam, kad sēra izmešu ierobežojumu dēļ samazināsies Igaunijas degslānekļa staciju izstrāde, elektroenerģijas nodrošinājumā pieaugs starpsavienojumu loma.

Baltijas valstu ražošanas un ārējo starpsavienojumu jaudas situācija nākotnē, sākot no 2025. gada, var kļūt neadekvāta divu lielāko sistēmas elementu (starpsavienojumi "NordBalt" un "Estlink2") iztrūkuma gadījumā. Šādas tendences gadījumā var būt nepieciešams attīstīt ražošanas jaudas.

Eiropas Komisijas "ziemas pakotne"

Prezidenta Enerģētikas drošības komisijas loceklis Edgars Vīgants diskusijas dalībniekus iepazīstināja ar Eiropas Komisijas (EK) 4. jeb "ziemas pakotni", kuras galvenie uzstādījumi ir pāreja uz zema oglekļa satura tirgus ekonomiku, priekšplānā izvirzīts patērētājs un sabiedrības intereses, kā arī patērētāju tiešāka iesaistīšana enerģijas tirgū. Dokumentā noteikts vienots enerģijas tirgus visā ES teritorijā, adekvāta resursu un starpsavienojumu pieejamība un enerģētiskās atkarības no trešajām valstīm mazināšana. Eiropas Parlamentam un ES Padomei EK priekšlikumi jāpieņem kā likumi.

E. Vīgants atgādināja, ka Latvijai nav laika pārdomām, jo ES ir noteikusi, ka dalībvalstīm integrētā klimata un enerģijas plāna projekts jāsagatavo līdz 2018. gada sākumam.

Divas direktīvas

Savukārt elektroenerģijas tirgus direktīva nosaka vēl dziļāku tirgus principu integrāciju, lai veicinātu plašāku konkurenci – visiem klientiem līdz pat mājsaimniecībām. Svarīgi, ka, pārejot uz tirgus principiem, pakāpeniski ir jāatsakās no dotācijām un jaudas maksājumiem ne tikai fosilajai enerģijai, bet arī atjaunojamiem resursiem.

Nākotnē plānota virzība uz ražošanu pašpatēriņam, viedu tirdzniecību un uz jaunām tehnoloģijām enerģijas uzglabāšanai. Patērētājiem būs jābūt garantētām tiesībām izmantot dinamiskas tirgus cenas, viedos skaitītājus. Liela uzmanība tiks pievērsta elektromobilitātei. Tas attiecas, piemēram, uz celtniecību, kur jaunos projektos būs jāparedz elektrouzlādes stacijas.

Savukārt priekšlikumi Atjaunojamās enerģijas direktīvā nosaka, ka dalībvalstīm atbalsta mehānismu ieviešana ir obligāta. Būs jānodrošina vismaz trīs gadu paredzamība atjaunojamās enerģijas atbalstam (termiņi, apjoms un budžets). Svarīgi, ka pamatatbalsta forma būs izsoles ar lejupejošu soli. Tās drīkstēs rīkot atsevišķiem AER veidiem, kurus katra dalībvalsts uzskatīs par vajadzīgākiem. Jaunās atbalsta shēmas nedrīkstēs negatīvi ietekmēt pašreizējos AER projektus, tas nozīmē, ka būs jānodrošina pārejas periods no vecās atbalsta shēmas uz jauno – tās kādu laiku darbosies paralēli.

Interesanti, ka no 2021. gada vismaz 10 % no gada izsoļu apjoma ir jānovirza iepirkumiem ārzemju komersantu iekārtām. Tas nozīmē, ka arī Latvijas komersantiem būs tiesības investēt citās valstīs, skaidroja eksperts.

"Latvijas veiksmes stāsts ir klimata pārmaiņu finanšu instrumentu veiksmīga izmantošana. Esam salīdzinoši ļoti zaļa valsts un varētu būt motivēti būt vēl zaļāki," uzsvēra E. Vīgants.

Enerģijas piegādes drošuma mugurkauls

Enerģētikas drošības komisijas loceklis enerģētikas eksperts Reinis Āboltiņš, apkopojot konferences paneļdiskusiju rezultātus, norādīja, ka enerģijas infrastruktūra ir enerģijas piegādes drošuma mugurkauls. Bez labi funkcionējošas elektroenerģijas un gāzes pārvades sistēmas patērētāji nesaņems enerģiju un nedarbosies elektroenerģijas un gāzes tirgus. Ir svarīgi, ka sistēmas operatori pastāvīgi piedalās enerģijas apgādes risku novērtēšanā un iegulda resursus infrastruktūras un sistēmas drošas vadības attīstībā.

Arvien lielāka nozīme Eiropas Savienības enerģijas politikā ir enerģijas sistēmu operatoru reģionālajai sadarbībai. Piemēram, enerģijas apgādes drošuma riski tiek skatīti reģionālā kontekstā, paredzot ES dalībvalstu ciešu sadarbību un savstarpēju palīdzību krīzes situācijās.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'klimats  

  Ieteikt:  +2
-0

 
KOMENTĀRI (0)
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
izglītības_saturs administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodbslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība Lietuva mantojuma_tiesības mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme vēlēšanas vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti