Ja ceļa servitūta tiesība ir nostiprināta zemesgrāmatā, robežu plānā ir noteikts, kur jābūt ceļam un cik platam, vai šādā gadījumā, sagatavojot ceļa izbūves dokumentāciju būvvaldei, ir uz instrumentāli uzmērīta zemes robežu plāna nepieciešami skaņojumi ar zemes īpašniekiem, kuru īpašumus ceļš šķērsos? Būvvalde kopā ar ēku būvniecības dokumentāciju pieprasa iesniegt ceļa izbūves dokumentāciju un robežu plānu, kurā iezīmēts ceļš un saskaņots ar visiem zemes īpašniekiem. Vai šajā gadījumā tas ir nepieciešams, ja ceļa servitūta tiesība ir nostiprināta?
Šī prasība ir saistīta nevis ar ceļa servitūta tiesībām, bet gan ar būvniecības procesa normatīvo regulējumu. Arī servitūta ceļš ir inženierbūve, un uz to attiecas Ministru kabineta (MK) noteikumi Nr. 633 “Autoceļu un ielu būvnoteikumi”. Viena lieta, ka ceļa servitūts ir tiesiski nodibināts un iezīmēts plānos, cita – ka sākas reāla būvniecība, kas šķērso kaimiņu īpašumus.
Minēto MK noteikumu 73. un 74. punktā ir minēti dokumenti, kas iesniedzami būvvaldē, ierosinot jauna ceļa un ielas būvniecību vai esoša ceļa un ielas pārbūvi vai atjaunošanu, un to vidū ir arī “saskaņojumi ar nekustamā īpašuma īpašnieku, ja būvniecības ierosinātājs nav nekustamā īpašuma īpašnieks, un trešajām personām;/..”
Ja kaimiņi parakstījušies uz robežu plāna, tātad devuši piekrišanu ceļa izbūvei, un tālākajā būvniecības procesā tas ļauj izvairīties no iespējamām pretenzijām un tiesvedības par kaitējuma nodarījumu pierobežnieku īpašumam un citiem īpašuma tiesību aizskārumiem. Šādā aspektā ir interesanti un noderīgi izlasīt Augstākās tiesas Administratīvo lietu departamenta 2016. gada 14. marta lēmumu lietā Nr. A420490511, kas gan attiecas uz valsts ceļa būvniecību.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!