Ja darbinieks neuzklausa aizrādījumus un neuzlabo savu darba kvalitāti, tas var liecināt arī par personīgu rakstura īpašību, nevis tikai par prakses trūkumu. Prakse sniedz iespēju iepazīties ar topošo darba vidi, saprast, kā norisinās darbs un to, vai praktikants maz vēlas turpmāk darboties šajā jomā. Līdz ar to var gadīties, ka darbinieks, nonācis darbā bez prakses, saprot, ka tā nav īsti viņa vieta un nav arī vēlme sevi attīstīt.

Ieteikums varētu būt izprast, kādi ir patiesie iemesli, kāpēc darbinieks neatsaucas uz kolēģu un darba devēju aicinājumiem – vai tas ir motivācijas trūkums, varbūt darbiniekam pietrūkst ieteikumi aizrādījumu vietā, varbūt darbinieks pats atzīst, ka darbs bērnudārzā nav viņam piemērots vai arī ir apjucis no jaunajiem pienākumiem.

Ja darbinieks ignorē ieteikumus, kā uzlabot savu darba kvalitāti, darba devējam ir tiesības izteikt viņam piezīmi vai rājienu, minot tos apstākļus, kas norāda uz pārkāpuma izdarīšanu. Tas darāms atbilstoši Darba likuma 90.pantam.

Rājiens nozīmē to, ka pirms piezīmes vai rājiena izteikšanas darba devējs rakstveidā iepazīstina darbinieku ar viņa izdarītā pārkāpuma būtību un pēc tam pieprasa no viņa rakstveida paskaidrojumu par to.