Atteikties no krievu valodas mācīšanas skolā: no iecerēm līdz rīcībai

Iecere atteikties no krievu valodas mācīšanas skolā nav jauna. Piemēram, 2011. gadā Valstiskuma balvas laureāts, mecenāts un sabiedriskais darbinieks Vilis Vītols uzsvēra: “Kad vien man ir bijusi iespēja paust savus uzskatus, esmu ieteicis latviešu skolās nemācīt krievu valodu. Tas Latvijas gadījumā ir stratēģiski svarīgi. Mums ir jāpanāk, lai Latvijā būtu daudz krievu valodu nezinošu cilvēku. Tikai tā mēs atgūsim latvisku Latviju. (..) Jo drīzāk, jo labāk.”1 Tas tika teikts vēl labu laiku pirms tam, kad Krievija uzsāka militāru agresiju Ukrainā. Šādi priekšlikumi ir izskanējuši arī daudz senāk.

Konkrētāki plāni pārejai uz otro svešvalodu pamatizglītībā kādā no Eiropas Savienības (ES) valodām iezīmējās tikai 2022. gada nogalē. Novembrī Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) informēja, ka no 2026./2027. mācību gada visās izglītības iestādēs otrā svešvaloda būs jānodrošina kādā no ES valodām vai svešvalodā, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā. Ministrija pauda viedokli, ka plānotās izmaiņas veicinās jauniešu pilnvērtīgu iekļaušanos Eiropas izglītības telpā, sekmēs ES oficiālo valodu apguvi, kas savukārt paver plašas nodarbinātības iespējas ES un ārpus tās.2  

2023. gada janvārī Latvijas Pašvaldību savienība, tiekoties ar IZM pārstāvjiem, vērsa uzmanību uz gaidāmajām problēmām ar svešvalodu skolotājiem.

Vairāk nekā 300 jeb aptuveni puse Latvijas skolu kā otro svešvalodu pasniedz krievu valodu, bet atrast skolotājus, kuri mācītu kādu no ES valodām, ir grūti. Izglītības un zinātnes ministre Anda Čakša tobrīd apstiprināja, ka vēl nav skaidra plāna, kā nodrošināt nepieciešamo skolotāju skaitu.3

2023. gada jūlijā Latvijas Radio raidījuma “Krustpunktā” diskusijā Anda Čakša jau sniedza detalizētāku ieskatu iespējamajos risinājumos, kā piesaistīt pedagogus, kas skolās varētu mācīt ES valodas. Ir nepieciešams 350–400 skolotāju jeb slodžu, un, pēc ministres teiktā, trīs gadu laikā ar dažādiem rīkiem to var nodrošināt. Tāpat viņa norādīja, ka ceļa karti šī mērķa sasniegšanai IZM jau esot izstrādājusi.4 Tomēr jāpiebilst, ka ministres minētā ceļa karte svešvalodu skolotāju trūkuma novēršanai publiski nav pieejama vēl tagad.

Jebkurai reformai ir vajadzīgs arī savs tiesiskais pamatojums. Tādēļ pieci Saeimas frakcijas “Nacionālā apvienība” deputāti izstrādājuši projektu grozījumiem Izglītības likumā (tie rosināja noteikt izglītības iestādēm tiesības slēgt savstarpēju līgumu par otrās svešvalodas apguvi – red.). Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka iecerētie grozījumi būtiski atvieglos situāciju ar pagaidu pedagogu trūkumu, dos iespējas izglītojamajiem apgūt sev tīkamu ES oficiālo valodu kā otro svešvalodu, nodrošinās efektīvu finanšu resursu izlietošanu, kā arī veiksmīgu valsts pamatizglītības standartā noteiktās pamatizglītības programmas apguvi.

Sākotnējais deputātu priekšlikums tika rūpīgi izvētīts un būtiski papildināts. 18. aprīlī Izglītības likuma grozījumi vienbalsīgi atbalstīti otrajā lasījumā. Lai tie stātos spēkā, tos vēl nepieciešams pieņemt trešajā lasījumā.

Pamatskolēniem tiesības atteikties no krievu valodas jau šogad

Lielākā daļa likumprojektā ietverto grozījumu attiecas uz pārejas periodu līdz 2026. gada 1. septembrim.

Piemēram, Izglītības likuma pārejas noteikumos plānots noteikt, ka skolēnam, kurš apgūst vispārējās pamatizglītības programmu, ir tiesības rakstveidā atteikties no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves. Šīs tiesības var īstenot līdz 2024. gada 21. jūnijam un ne vēlāk kā līdz 2025. gada 31. maijam. Tiem bērniem, kuri 2023./2024. mācību gadā mācās 8. klasē, šādu iespēju plānots nodrošināt līdz 2024. gada 21. jūnijam.

Likumprojekts paredz, ka izglītības iestādes vadītājam par izglītojamā atteikšanos no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves jāinformē izglītības iestādes dibinātājs (piemēram, pašvaldība – red.). Savukārt izglītības iestādes dibinātājam šādā gadījumā ne vēlāk kā ar nākamā mācību gada sākumu būtu jānodrošina attiecīgajam skolēnam iespēja mācību priekšmeta “Svešvaloda 2” ietvaros apgūt citu svešvalodu.

Izglītojamajam, kurš ir atteicies no krievu valodas kā otrās svešvalodas apguves, 2023./2024. mācību gadā apliecības par vispārējo pamatizglītību sekmju izrakstā mācību priekšmetā “Svešvaloda 2” norāda vērtējumu, kas noteikts pēc iepriekšējos mācību gados šajā priekšmetā iegūtajiem summatīvajiem vērtējumiem. Pārejas noteikumos plānots noteikt, ka mācību gada beigās izglītojamo no 4., 5., 6., 7. vai 8. klases var pārcelt nākamajā klasē bez vērtējuma mācību priekšmetā “Svešvaloda 2”.

Savukārt skolēniem, kuri līdz 2025./2026. mācību gadam uzsākuši krievu valodas kā otrās svešvalodas apguvi, izglītības iestādei būs jānodrošina iespēja turpināt tās apguvi līdz pamatizglītības pakāpes noslēgumam, bet ne ilgāk kā līdz 2029./2030. mācību gada beigām.

Tātad pamatskolēnu vecākiem (jo izglītojamie vēl nav pilngadīgi) būs tiesisks pamats atteikties no tā, ka bērniem jāapgūst skolā krievu valoda, turklāt tas neradīs nekādas negatīvas sekas izglītojamo sekmībai.

2030. gada pavasaris noteikts kā robežlīnija, pēc kuras vispārējās pamatizglītības programmās krievu valodu kā otro svešvalodu vairs nemācīs.

Likuma grozījumu izstrādātāji ir apzinājuši arī to, ka ne visas izglītības iestādes spēs nodrošināt pamatizglītības programmas īstenošanai nepieciešamos skolotājus. Tādēļ papildināta Izglītības likuma 36. panta “Izglītības programmu īstenošana” otrā daļa. Tā paredz, ka izglītības iestādes būs tiesīgas slēgt savstarpēju līgumu par mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu ne tikai vispārējās vidējās izglītības programmas ietvaros, bet arī par ne vairāk kā divu mācību priekšmetu vai to daļu īstenošanu vispārējās pamatizglītības programmas ietvaros 4.–9. klašu posmā.

Sagatavoti grozījumi arī Ministru kabineta noteikumos

Ne Izglītības likums, ne Vispārējās izglītības likums nenosaka pamatizglītības saturu un izglītības programmu paraugus. Tādēļ marta nogalē saskaņošanai iesniegts projekts grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 747 “Noteikumi par valsts pamatizglītības standartu un pamatizglītības programmu paraugiem”.

Šos noteikumus plānots papildināt ar deleģējumu izglītības iestādēm saskaņā ar tās nolikumā noteiktajiem mērķiem un uzdevumiem, kā arī ievērojot vecāku izvēli un efektivitātes apsvērumus, noteikt apgūstamo:

• pirmo svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības oficiālajām valodām;
• otro svešvalodu, kas ir viena no Eiropas Savienības vai Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalstu oficiālajām valodām vai svešvaloda, kuras apguvi regulē noslēgtie starpvaldību līgumi izglītības jomā.

Iecerēts, ka šo normu piemēros ar 2026. gada 1. septembri, skolēniem uzsākot mācības 5. klasē.

Tāpat izglītības iestāde varēs noteikt mācību priekšmetus, ko mācību gadā pilnībā vai daļēji īsteno kādā no ES oficiālajām valodām, ievērojot skolēnam plānotos sasniedzamos rezultātus mācību jomās.

MK noteikumu projektā iekļautas arī vairākas normas, kas ir analogas likumprojekta “Grozījumi Izglītības likumā” Pārejas noteikumos paredzētajam regulējumam. Tādēļ tās atkārtot MK noteikumos nav lietderīgi.

IZM parlamentārā sekretāre Silvija Reinberga informēja, ka izstrādāts arī projekts grozījumiem Ministru kabineta noteikumos Nr. 569 “Noteikumi par pedagogiem nepieciešamo izglītību un profesionālo kvalifikāciju un pedagogu profesionālās kompetences pilnveides kārtību”. Tie vajadzīgi, lai tiesības strādāt par svešvalodu skolotāju būtu arī personām, kas ieguvušas sertifikātu pēc programmas, kas ir saskaņota ar IZM un ko izstrādājušas un īsteno ārvalstu institūcijas Latvijā, kurām ir izglītojoša funkcija.

Ar Valsts valodas centru panākta vienošanās, ka svešvalodu skolotāji var nepārvaldīt latviešu valodu augstākajā līmenī.

Ja skolēni jau pietiekami labi būs apguvuši angļu valodu, tad to varēs izmantot kā starpniekvalodu pedagogu un izglītojamo saziņai. Ja izglītojamo angļu valodas prasmes būs nepietiekamas, tad izglītības iestādei jāmeklē citi risinājumi, tostarp – piesaistot tulku.

Izglītības iestāžu plāni otrās svešvalodas īstenošanai pamatizglītībā

Lai noskaidrotu izglītības iestāžu iespējas un plānus nodrošināt otrās svešvalodas (ES vai EEZ zonas oficiālo valodu) apguvi no 2026. gada 1. septembra, šī gada martā veikta izglītības iestāžu aptauja. Atbildes iesniedza 450 izglītības iestādes, kas ir 77% no visām skolām, kurās mācās pamatizglītības ieguvēji, sākot no 5. klases. Tātad aptaujas rezultāti ir pietiekami reprezentatīvi (skat. infografiku publikācijas sākumā).

Vispopulārākā skolu izvēle ir vācu valoda, jo tieši šīs svešvalodas apguvei jau tradicionāli skolās pievērsta liela vērība.

Tāpat diezgan daudzas skolas plāno mācīt ES izplatītās un pieprasītās franču un spāņu valodas. Dažas izglītības iestādes plāno mācīt arī citas svešvalodas, taču to izvēle ievērojami atpaliek. Būtisks faktors, protams, ir pašreizējo vai potenciālo svešvalodu skolotāju pieejamība. Visvieglāk ir piesaistīt vācu valodas skolotājus, bet arī viņu nepietiek.

Linda Daniela: Paredzētajos termiņos ir iespējams iekļauties  Linda Daniela Latvijas Universitātes profesore, Izglītības zinātņu un psiholoģijas fakultātes dekāne Foto no personīgā arhīva Mēs jau esam pārrunājuši ar Latvijas Universitātes Humanitāro fakultāti, kura īsteno svešvalodu studiju programmas, kā viņu īstenotajam studiju saturam pievienot pedagoģisko moduli, lai svešvalodu speciālisti varētu doties arī strādāt skolās. Apgūstot pedagoģijas moduli, studenti saprastu, kas ir mācīšana, uzvedības vadīšana, sociāli emocionālās kompetences, sadarbība ar skolēniem, vecākiem un citiem pedagogiem. No sarunām ar IZM izriet, ka pedagoģijas moduļa izmaksas varētu segt no valsts budžeta līdzekļiem, jo pedagogi mums ir vajadzīgi. Sadarbībā ar IZM izveidojām aptauju, lai noskaidrotu, kādas svešvalodu zināšanas ir jau strādājošajiem skolotājiem. Tagad mēs pārzinām situāciju. Jau īstenojām kursus vācu valodas skolotājiem. Tie bija ļoti pieprasīti. Top franču un spāņu valodas kursi. Ar to noteikti nepietiks, bet pārliecinājāmies, ka darbojamies pareizajā virzienā. Viss noteikti nenotiks “rīt uz pusdienlaiku”, tomēr prognozēju, ka turpmāk interese par skolotāju, tostarp svešvalodu skolotāju, studijām varētu kļūt vēl lielāka. Vēstniecības apgalvo, ka Latvijā ir diezgan daudz cilvēku, kas labi pārvalda franču, spāņu, itāļu valodu. Izglītības likums gan norāda, ka par skolotāju var strādāt tikai tad, ja ir ļoti labas latviešu valodas prasmes. Domāju, ka minēto svešvalodu skolotājiem vidējās izglītības posmā pietiktu ar minimālām latviešu valodas prasmēm, bet kā starpniekvalodu varētu izmantot angļu valodu, kuru visi skolēni prot. Tas būtu pat ieguvums izglītojamiem. Krievu valodai pašai par sevi, es teiktu, nav nekādas vainas. Valoda kā valoda. Tomēr es saprotu valsts nostāju, un šobrīd tas ir ļoti pareizs lēmums. Tad, kad mēs pārvarēsim to milzu krīzi, ko mums rada šīs valodas nesēji, varēsim atgriezties pie krievu valodas mācīšanas, bet tagad mums jaunie cilvēki jādabū ārā no krievvalodīgās informatīvās telpas. Līdzīga situācija svešvalodu mācīšanā bijusi jau iepriekš, kad tika nolemts otro svešvalodu mācīt nevis no piektās, bet gan trešās, pēc tam jau no otrās klases. Sākumā bija šausmas, nesaprotot, kas to mācīs. Viss sakārtojās. Ir angļu valodas skolotāji. Tad, kad mūsu jaunieši beidza skolu un zināja angļu valodu, biju Lietuvā, kur līdzīgs lēmums par svešvalodu apguvi vēl nebija pieņemts. Lietuviešu studenti nevarēja komunicēt ar mūsu studentiem, jo viņi nezināja angļu valodu. Tagad arī Lietuvā šis jautājums ir sakārtots. Arī ar otrās svešvalodas apguvi viss sakārtosies. No mūsu puses vajag īstenot plānotās aktivitātes, no ministrijas puses – sakārtot regulējuma un finansēšanas jautājumus. Ja visi iesaistītie ātri un sistēmiski strādās, domāju, ka varēs iekļauties arī paredzētājos termiņos. Es būtu optimiste, kaut gan pilnīgas pārliecības nav. Man gribētos, lai mēs to izdarām, bet arī bažām ir pamats. Tāpat vien nekas nemainās. Pārmaiņas ir jāmodelē. Problemātiska zona ir pierobeža, kur visbūtiskāk ir ienest visu eiropeisko, inovatīvo. Lai visi ierauga un izprot, kāpēc viņiem gribētos būt šajā, nevis otrā robežas pusē. Iespējams, ka tur valstij jādomā par vēl kādiem papildu soļiem. Galvenais – ir jābūt precīzam plānam, ir jāredz, kurp un kā mēs ejam.

Nav skaidrības, vai pedagogu pietiks

Tikmēr Saeimas deputāts, Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijas vadītājs Česlavs Batņa savā vērtējumā ir piesardzīgāks, norādot uz akūto pedagogu trūkumu: “Ja nākamgad tendences ar otrās svešvalodas pedagogu sagatavošanu būs tādas pašas kā tagad, tad būs grūti līdz 2026. gada septembrim skolas nodrošināt ar nepieciešamajiem pedagogiem. Apšaubāma ir trūkstošo svešvalodu pedagogu skaita un slodžu aprēķinu metodoloģija. Analizējot statistikas datus, redzams, ka reāli vajadzēs vēl ap 500 svešvalodu pedagogu. Mums ir jāprognozē, cik pedagogu un cik vakanču būs pēc diviem gadiem. Nav skaidrs, vai IZM patiešām redz, ka pēc diviem gadiem mums būs pietiekams skaits pedagogu, kas mācīs otro svešvalodu.”

Jāpiebilst, ka Č. Batņas vadītās Saeimas komisijas sēdē IZM speciālisti tā arī nesniedza precīzas atbildes uz deputātu jautājumiem par skolu nodrošināšanu ar svešvalodu skolotājiem. Visi vārti esot atvērti, paredzēti dažādi pasākumi. Nevarot konkrēti prognozēt, cik skolotāju ienāks sistēmā, jo varbūt pasākums, kurš vēl nav sācies, piemēram, Gētes institūta piedāvājums vācu valodas skolotāju sagatavošanai, darbosies labi, bet varbūt ne tā, kā cerēts.

Vērojot, kā notiek pāreja no krievu valodas kā otrās svešvalodas mācīšanas pamatskolā uz ES vai EEZ valstu oficiālo valodu apguvi, secinājumi variē robežās no izteikti piesardzīgiem līdz optimistiski cerīgiem. Pusotra gada laikā esam tikuši vien līdz nepieciešamā normatīvā regulējuma projektiem un dažām, tai skaitā visnotaļ lietderīgām un pārdomātām, iecerēm.

Trūkst konkrētu reālistisku rīcības plānu, kā īstermiņā atrisināt svešvalodas skolotāju trūkuma problēmu.

Nebūtu arī pamata īpašām bažām, jo ne reizi vien esam pieredzējuši, ka tiek veiksmīgi īstenoti pat tādi projekti, kuriem “iešūpošanās laiks” ieilgst. Ja vien te nebūtu runa par pedagogiem, kuru trūkst arī citos mācību priekšmetos. Vēl gan atlikuši nedaudz vairāk kā divi gadi. Pa šo laiku var paveikt gana daudz, ja vien ir precīzi izstrādāti un konsekventi tiek īstenoti plāni, kas balstās uz vispusīgu analīzi līdz pat konkrētas izglītības iestādes līmenim un pietiekami precīzām prognozēm ar vairākiem elastīgiem risinājumu variantiem. Gribētos cerēt, ka viss tomēr izdosies tā, lai nenāktos pagarināt pārejas perioda regulējumu darbības laiku. Šis tomēr ir projekts, faktiski – neliela reforma, kas nekādā gadījumā nedrīkst palikt nepilnīgi īstenots kaut vai ģeopolitisku apsvērumu dēļ vien.

UZZIŅAI

Svešvalodu skolotāju skaits (unikālie kodi) un darba likmju skaits 2022./2023. un 2023./2024. mācību gadā

Avots: No IZM prezentācijas Saeimas Augstākās izglītības, zinātnes un cilvēkkapitāla apakškomisijai 09.04.2024.

1 Vītols Vilis. Mūsu valoda un tās apdraudētība. Runa Rīgas Latviešu biedrības Latviešu valodas attīstības kopas 100. tikšanās reizē 2011. gada 4. aprīlī. Pieejams: http://www.tb.lv/quo-vadimus/vilis-vitols-musu-valoda-un-tas-apdraudetiba  (skatīts 19.04.2024.).

2 Izglītības un zinātnes ministrija. Otrajai svešvalodai vispārējā izglītībā jābūt kādai no Eiropas Savienības valodām. Pieejams: https://lvportals.lv/dienaskartiba/346632-otrajai-svesvalodai-vispareja-izglitiba-jabut-kadai-no-eiropas-savienibas-valodam-2022 (skatīts 19.04.2024.).

3 Ģirts Zvirbulis. Jānis Kincis. IZM mēneša laikā sagatavos ceļakarti otrās svešvalodas mācīšanai skolās. LSM. 16.01.2023. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/izm-menesa-laika-sagatavos-celakarti-otras-svesvalodas-macisanai-skolas.a491875/ (skatīts 19.04.2024.).

4 Kā skolās aizstāt krievu valodu? Stipendijas, ārvalstu pedagogi un vēstniecību iesaiste. Pieejams: https://www.lsm.lv/raksts/zinas/latvija/25.07.2023-ka-skolas-aizstat-krievu-valodu-stipendijas-arvalstu-pedagogi-un-vestniecibu-iesaiste.a517719/ (skatīts 19.04.2024.).