“Mūsu galvenais mērķis ir padarīt ES fondu vidi iespējami nepievilcīgu krāpniekiem un vienlaikus samazināt slogu godīgiem projektu īstenotājiem, ieviešot automātiskās kontroles un uz risku balstītu pieeju. Iesāktais darbs ir jāturpina, tāpēc mēs ļoti novērtējam iesaistīto iestāžu savstarpējo sadarbību kopīgā mērķa labā. Arī OLAF ir izcēlis AFCOS tīklu Latvijā kā labāko sadarbības praksi starp nacionālajām kompetentajām iestādēm,” norāda Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departamenta direktore Nata Lasmane.
Stratēģija paredz vairākus kompetento iestāžu kapacitātes stiprināšanas pasākumus, piemēram, sadarbības izveidi starp AFCOS un Iekšējās drošības akadēmiju. Plānots optimizēt valsts informācijas sistēmu izmantošanu krāpšanas preventīvai nepieļaušanai un apkarošanai, kā arī paredzēts analizēt AFCOS sistēmas normatīvos aktus un to praktisko pielietošanu, ieskaitot krimināltiesisko regulējumu.
Tāpat tiks veikta analīze un veicināta diskusija par neatbilstībām iepirkumu jomā, tiks izvērtēta ES fondu administrējošo iestāžu prakse rīcībai aizdomu par krāpšanu konstatēšanas gadījumos un meklēti risinājumi, kā efektivizēt naudas atgūšanu no privāto tiesību subjektiem. Paredzēts vērtēt arī iespējas ES fondu atbalsta saņēmējiem atjaunot reputāciju gadījumos, kad par pārkāpumiem tie ir izslēgti no atbalsta saņēmēju loka uz noteiktu laika periodu.
Eiropas Komisija iesaka dalībvalstu AFCOS izstrādāt ES finanšu interešu aizsardzības nacionālās stratēģijas. Latvijā AFCOS funkcijas pilda Finanšu ministrijas ES fondu revīzijas departaments.
Plāna projekts skatāms Tiesību aktu projektu portālā.
