Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likuma 20.pantā (Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi) ir definēts: amatpersonai (darbiniekam) izmaksā pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātā, bērna, vecāku, vecvecāku, adoptētāja vai adoptētā, brāļa vai māsas) vai apgādājamā nāvi ne vairāk kā vienas minimālās mēneša darba algas apmērā.

Šā pabalsta piešķiršanas kārtību nosaka Ministru kabinets.

Ministru kabineta 2010.gada 21.jūnija noteikumi Nr.565 par valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku sociālajām garantijām (VI. Pabalsts sakarā ar ģimenes locekļa vai apgādājamā nāvi) nosaka: lai amatpersona (darbinieks) saņemtu pabalstu sakarā ar ģimenes locekļa (laulātais, bērni, vecāki, vecvecāki, adoptētāji un adoptētie, brāļi un māsas) vai apgādājamā nāvi, tā gada laikā pēc ģimenes locekļa vai apgādājamā nāves iesniedz attiecīgās institūcijas vadītājam vai viņa pilnvarotai amatpersonai iesniegumu par pabalsta piešķiršanu. Amatpersona (darbinieks) ir tiesīga iesniegt miršanas apliecības kopiju, kā arī radniecību, laulību vai apgādību apliecinoša dokumenta kopiju, uzrādot oriģinālu. Ja amatpersona (darbinieks) minētos dokumentus (izņemot iesniegumu) neiesniedz, institūcija minēto informāciju iegūst Administratīvā procesa likumā noteiktajā kārtībā.

Tātad dokumenti, kas apliecina pabalsta piešķiršanas likumību, ir pārbaudāmi.

Savukārt likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli“ 9.pants (Ar nodokli neapliekamo ienākumu veidi) nosaka tikai summu - 150 lati, kuru neapliek ar nodokli no darba devēja piešķirtā bēru pabalsta darbinieka vai viņa radinieku (tuvinieku) nāves gadījumā.

Kā redzams, gan likums, gan MK noteikumi konkrēti definē, kas juridiski uzskatāms par ģimenes locekli.