Ja māja atrodas uz privātīpašnieka zemes, tad tās īpašniekam ir jāmaksā tā dēvētā zemes piespiedu nomas maksa. Piespiedu nomas tiesiskās attiecības iekļautas saistību tiesību regulēšanas priekšmetā. Šajās attiecībās neatkarīgi no tā, vai starp iesaistītajām pusēm ir bijis noslēgts līgums un ir veikta samaksa par ēkas īpašnieka lietošanā esošo zemi, zeme ir ēkas īpašnieka lietošanā visu piespiedu nomas tiesisko attiecību pastāvēšanas laiku.

Civillikums neparedz iespēju iznomāt zemi, nenosakot atlīdzību iznomātājam. Tādējādi starp zemes īpašnieku un ēkas īpašnieku pastāv saistība, kur ēkas īpašniekam ir pienākums samaksāt nomas maksu zemes īpašniekam par visu periodu, kurā ir pastāvējušas piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Jautājums ir, kādā termiņā zemes īpašnieks var prasīt šīs saistības izpildi.

Saskaņā ar Civillikuma 1893. pantu saistību tiesības izbeidzas, ja tiesīgā persona tās pienācīgi neizlieto likumā noteiktā noilguma termiņā. Savukārt vispārējais noilguma termiņš ir noteikts Civillikuma 1895. pantā un paredz, ka visas saistību tiesības, kuras nav noteikti izņemtas no noilguma ietekmes un kuru izlietošanai nav likumā noteikti īsāki termiņi, izbeidzas, ja tiesīgā persona tās neizlieto desmit gadu laikā.

Tātad jaunais zemes īpašnieks var prasīt nomas maksu tikai par to periodu, kurā zeme ir viņa īpašumā.