Pakalpojuma sniedzējs pievada ūdeni līdz mājai, kur ir centrālais (kopējais) patēriņa skaitītājs. Pēc tam ūdens tiek sadalīts pa dzīvokļiem, kur patēriņu mēra individuālie ūdens skaitītāji. Diemžēl, kā liecina prakse (un eksperti saka – to novērst faktiski neesot iespējams), mājai kopēji piegādātais ūdens daudzums ūdens zudumu dēļ vienmēr ir lielāks nekā individuālo skaitītāju rādījumu summa.

Tādēļ šī starpība saskaņā ar Ministru kabineta noteikumiem Nr.1013 „Kārtība, kādā dzīvokļa īpašnieks daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā norēķinās par pakalpojumiem, kas saistīti ar dzīvokļa īpašuma lietošanu” (vai pēc dzīvokļu īpašnieku pašu nolemtas kārtības) tiek sadalīta proporcionāli visiem dzīvokļu īpašniekiem.

Minēto MK noteikumu 19.punkts: „Ja veidojas starpība starp mājas kopējā ūdens skaitītāja rādījumu un dzīvokļu īpašumos ar skaitītājiem noteikto ūdens patēriņu, ieskaitot arī avārijās un remontā nopludināto ūdens daudzumu (turpmāk – ūdens patēriņa starpība), tiek veikts ūdens patēriņa pārrēķins. Dzīvokļa īpašnieks ūdens patēriņa starpību sedz atbilstoši atsevišķo īpašumu skaitam.”