Lai gan norādāt, ka par pasākuma organizēšanu ar personu esat mutiski vienojusies, no tiesību viedokļa uzskatāms, ka jūs ar konkrēto personu esat noslēgusi līgumu, kas saistību tiesībās tiek dēvēts par uzņēmuma līgumu. Tādējādi, lai pareizi atrisinātu radušās domstarpības, jums primāri būtu jāvadās pēc noslēgtā līguma nosacījumiem, kur, iespējams, tālredzīgi atrunāta līguma priekšlaicīga izbeigšana, tas, kura puse uzņemas riskus, ja rodas šķēršļi pasūtījuma realizēšanā, u. tml. Turpretī, ja noslēgtais līgums ir tik vispārīgs, ka atrunāta tikai pasākuma norises vieta, laiks un izmaksas, tad konflikta atrisināšanā jums būs jāvadās pēc likuma normām. 

No likuma viedokļa noslēgtais līgums uzliek abpusējus pienākumus abām pusēm, proti, uzņēmējam sagādāt visu nepieciešamo, organizēt pasākumu utt., savukārt jums – samaksāt uzņēmējam par pasūtījumu norunāto atlīdzību. Civillikuma 1587. pantā nostiprināts, ka neviena no līguma pusēm nav tiesīga vienpusēji atkāpties no saviem ar līgumu uzņemtajiem pienākumiem. Pat ja pasākums nenotiek no uzņēmēja neatkarīgu iemeslu dēļ, uzņēmējam ir tiesības saņemt no jums atlīdzību par ieguldīto darbu, iegādātajiem produktiem, sagatavotajiem atribūtiem utt. Civillikuma 2225. pantā paredzēts: ja darbs vēl nemaz nav bijis uzsākts vai vismaz vēl nav bijis pabeigts, bet uzņēmējs bijis gatavs to padarīt, un kavēklis tā padarīšanai radies no pasūtītāja puses, tad uzņēmējam tomēr jādabū pilnīga samaksa. Tomēr samaksa ir samazināma, ja uzņēmējs citādā kārtā izlietojis savā labā laiku, ko viņš ieguvis, nepadarot nolīgto darbu. 

Papildinot iepriekš minēto, jāpiebilst, ka civiltiesībās tomēr ir paredzēti gadījumi, kad puses, saskaroties ar neparedzamiem un nepārvaramiem šķēršļiem, tiek atbrīvotas no sekām par saistību neizpildi. Šos gadījumus dēvē par nepārvaramo varu jeb force maijore apstākļiem. Vienlaikus jānorāda, ka nevienā normatīvajā aktā vai tiesu praksē nav ietverta precīza nepārvaramas varas definīcija vai to gadījumu uzskaitījums, kas atbilst nepārvaramas varas apstākļiem. Katrā situācijā, kad kāda no pusēm atsaucas uz nepārvaramo varu, tai šādu apstākļu esamība jāpierāda un jāpamato. Ja puses par to nevar vienoties, jautājumu izšķir tiesa. Jāuzsver, ka atsaukšanās uz nepārvaramo varu nevar būt kā viegls un universāls līdzeklis, lai atbrīvotos no atbildības. Kritērijs nepārvaramai varai ir apstākļi, kurus saprātīga persona, slēdzot līgumu, nevarēja paredzēt. Kā norādīts juridiskajā literatūrā, pat plūdi, vētras, apledojumi un streiki noteiktos apstākļos var tikt uzskatīti par paredzamiem jeb tādiem, ar kuriem pusēm vajadzēja rēķināties, slēdzot līgumu (Bitāns, A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 107.–108. lpp.).