Labdien! Vēlos uzzināt par iespējām Latvijā veikt izmaiņas siltuma sistēmā savā dzīvoklī, kas atrodas daudzdzīvokļu mājā. Cik es saprotu, manas iespējas veikt izmaiņas ir atkarīgas no dzīvokļu īpašnieku kopības piekrišanas. Piemēram, radiatoru demontāža var būt ierobežota. Ko darīt, ja dzīvokļu īpašnieku kopība nevar pat saorganizēt sapulci, lai apspriestu ēkas siltuma sistēmas modernizāciju, kas, piemēram, ļautu katram dzīvoklim patstāvīgi regulēt temperatūru? Tāpat mani neapmierina temperatūra, kas tiek regulēta siltummezglā, uzstādot “komforta temperatūru”. Tā man ir krietni par augstu, tādējādi esmu spiesta maksāt par citu personu komfortu. Piemēram, tāda paša tipa renovētā māja, kas atrodas blakus, uzrāda par 30% zemākas apkures izmaksas. Salīdzinoši augstās apkures izmaksas vietējā pašvaldībā liek domāt, ka es pati varu lētāk apsildīt savu dzīvokli. Vai tiešām nav citu risinājumu? Vai vienīgā iespēja ir mainīt dzīvesvietu?
Enerģētikas likuma 50. pants noteic, ka ēku un būvju īpašniekiem ir tiesības izvēlēties izdevīgāko siltumapgādes veidu.
Dzīvokļa īpašuma likuma 4. pants noteic, ka daudzdzīvokļu dzīvojamās mājas siltumapgādes sistēma ir kopīpašumā esoša visas ēkas nedalāma inženierietaise. Ja, piemēram, jūsu daudzdzīvokļu ēkā ir centralizētā apkures sistēma, lai no tās atslēgtos, nepieciešams dzīvokļu īpašnieku balsojums – 50% plus viena balss.
Apkures veida izvēlē ir svarīgi ņemt vērā vietējās pašvaldības saistošos noteikumus (ja tādi ir izdoti) par siltumapgādes veida izvēli. Par minēto jautājumu ieteiktu konsultēties vietējā pašvaldībā.
Dzīvokļa īpašuma likuma 3. pants noteic, ka radiatori ir dzīvokļa īpašnieka atsevišķs īpašums.
Vairāk par apkures veida maiņu varat lasīt LV portāla skaidrojumā “Apkures veida maiņa”.
Dzīvokļa īpašuma likuma 18. pants noteic, ka dzīvokļu īpašnieku kopība par savā kompetencē esošajiem jautājumiem lēmumus var pieņemt šādā veidā:
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulci sasauc pēc viena vai vairāku dzīvokļu īpašnieku vai pārvaldnieka iniciatīvas. Dzīvokļu īpašnieku kopsapulces sasaukšanas un norises kārtību, tostarp izmantojot elektroniskos tiešsaistes saziņas līdzekļus, nosaka dzīvokļu īpašnieku kopība.
Dzīvokļu īpašnieku kopsapulce ir lemttiesīga, ja dalībnieku reģistrācijas sarakstā reģistrētie dzīvokļu īpašnieki pārstāv vairāk nekā pusi no visiem dzīvokļu īpašumiem.
Likuma 20. pants paredz, ka dzīvokļu īpašniekiem ir tiesības pieņemt lēmumus aptaujas veidā, ja vien dzīvokļu īpašnieku kopība nav noteikusi, ka attiecīgais jautājums izlemjams tikai dzīvokļu īpašnieku kopsapulcē.
Ja lēmums tiek pieņemts aptaujas veidā, dzīvokļa īpašnieks, dzīvokļu īpašnieku kopības noteikta persona vai pārvaldnieks (turpmāk – aptaujas organizators) katram dzīvokļa īpašniekam nosūta rakstveida lēmuma par izlemjamo jautājumu projektu un dokumentus, kas saistīti ar lēmuma pieņemšanu, kā arī norāda termiņu, kādā dzīvokļa īpašnieks var rakstveidā balsot “par” vai “pret” attiecīgā lēmuma pieņemšanu. Termiņš nedrīkst būt īsāks par 14 dienām un garāks par 180 dienām pēc lēmuma projekta nosūtīšanas. Ja dzīvokļa īpašnieks noteiktajā termiņā nav sniedzis rakstveida atbildi, uzskatāms, ka viņš balsojis pret lēmuma pieņemšanu.
Tātad, ja dzīvokļu īpašnieki neierodas uz sapulci, varat ierosināt pārvaldniekam par jums interesējošajiem jautājumiem lemt aptaujas kārtībā.
Ja vēlaties mainīt dzīvesvietu, varat savā īpašumā esošo dzīvokli pārdot un nopirkt dzīvokli citā pašvaldībā, kuras saistošie noteikumi un daudzdzīvokļu nama dzīvokļu īpašnieku lēmumi jūs apmierina.
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
