speciāli LV portālam
Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Labdien, īrēju dzīvokli Rīgas centrā, pēdējā stāvā. Jau vairākus gadus jumta bojājumu dēļ tiek appludināts dzīvoklis, kā dēļ esam spiesti veikt dzīvojamo telpu remontu vismaz reizi gadā. Jaunākajam ģimenes loceklim pelējuma dēļ ir radusies astma, kuras ārstēšanai ir nepieciešams tērēt ievērojamus naudas līdzekļus. Šogad no apsaimniekotāja saņēmām visai interesantu piedāvājumu par līdzdalību jumta remonta izdevumu segšanā, dalot izmaksas 33% apmērā mūsu dzīvoklis, 33% kaimiņu dzīvoklis, 33% apsaimniekotājs. Interesanti liekas, ka remonta veikšanā ir jāiesaistās tikai 2 no 10 ēkas īrniekiem. Kā arī mēs tiekam informēti, ka pēc jumta remonta darbu veikšanas dzīvokļu īres maksa tiks paaugstināta par 25%. Kā rīkoties šajā gadījumā? Vai ir kāda likuma norma, kas nosaka, ka piespiedu kārtā liekot īrniekiem iesaistīties ēkas atjaunošanas izdevumu segšanā padara īrnieku par ēkas līdzīpašnieku vai vismaz atbrīvo no īres maksas veikšanas uz noteiktu laiku? Vai īrniekam ir tiesības prasīt īres maksas samazināšanu par iepriekšējiem gadiem par ēkas neatbilstību higiēnas prasībām? Vai izīrētājam ir tiesības celt īres maksu pamatojoties uz to, ka tiek salabots ēkas jumts? Paldies jau iepriekš.
Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš Jūsu jautājumu komentē šādi:
„Rodas priekšstats, ka mājas pārvaldnieks šos jautājumus nerisina profesionāli. Attiecīgajā situācijā ir jārīkojas vienkārši: pārvaldniekam jumta remontā ir jāiegulda nepieciešamie līdzekļi; ja īres maksas tarifs šādus tēriņus nesedz, tad šie izdevumi kā papildu izmaksas proporcionāli jāsedz visiem dzīvokļu īrniekiem. Bet šajā gadījumā pārvaldnieks cenšas atrisināt problēmu ar to īrnieku palīdzību, kurus šī problēma skar visasāk, kaut gan neremontēta jumta dēļ var applūst dzīvokļi ne tikai pēdējā, bet arī zemākos stāvos.
Ja pēdējā stāva īrnieki finansiāli piedalās šajā procesā, tad iepriekš ar pārvaldnieku ir jāvienojas, ka noteiktā laikposmā īres maksas paaugstināšana viņus neskars, jo viņi jau ir ieguldījuši savu naudu remontā. Bet arī tas nav pareizais ceļš, jo tādējādi savstarpējās finansiālās attiecības būs tā samezglotas, ka vēlāk neviens netiks skaidrībā, kurš kuram ir parādā un cik daudz. Tālab vienīgais pareizais risinājums ir vispirms ieguldīt naudu remontā un pēc tam izdevumus proporcionāli dzīvokļu platībai sadalīt visiem īrniekiem.
Likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 40.pantā cita starpā ir teikts: izīrētājs atbild par dzīvojamās mājas konstruktīvo elementu un inženierkomunikāciju bojājumiem, kas radušies mājas vispārējās nolietošanās rezultātā. „Ja izīrējamai dzīvojamai mājai (dzīvojamai telpai) nepieciešams kapitālais remonts vai arī remonts sakarā ar to, ka dzīvojamā māja (dzīvojamā telpa) neatbilst normatīvajos aktos noteiktajām būvniecības un higiēnas prasībām, izīrētājs un īrnieks var vienoties, ka nepieciešamo remontu veic vai tā izmaksas pilnībā vai daļēji sedz īrnieks. Šādā gadījumā īrniekam ir tiesības uz attiecīgu īres maksas samazinājumu,” teikts minētā panta ceturtajā daļā.
Tātad, ja īrnieki ir finansējuši jumta remontu, īres maksu paaugstināt nedrīkst, bet jārīkojas gluži pretēji.
Bet vēl ir ļoti svarīgi, kādi īrnieka un pārvaldnieka pienākumi ir iekļauti īres līgumā. Otrkārt, jāņem vērā, cik augsta ir īres maksa. Ja tā ir, piemēram, 0,72 santīmi par kvadrātmetru, tad pārvaldniekam, protams, nebūs iekrājumu jumta remontam. Ja īres maksa atbilst tirgus cenai un ir ievērojami augstāka, tad ir jābūt līdzekļiem šādam remontam un īrnieki var nepiekrist ieguldīt remontā vēl papildus savu naudu. Ja tas ir denacionalizēts īres nams, tad nevis pārvaldniekam, bet īpašniekam ir jānodrošina, lai izīrētais īpašums īrniekiem neradītu problēmas.”
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
