Tiesu izpildītāji, vēršot piedziņu pret darba algu, balstās uz Civilprocesa likuma 594. panta 2. un 3. daļu. Piedzenot uzturlīdzekļus vai par nodarījumiem krimināllietās (atlīdzinot zaudējumus sakarā ar personisku aizskārumu, kura rezultātā radies sakropļojums vai cits veselības bojājums vai iestājusies personas nāve; vai atlīdzinot zaudējumu, kas radies, izdarot noziegumu), tiesu izpildītājs ietur līdz 50% no darba algas.

Savukārt pārējos piedziņu veidos (kredīti u.c. parādi), ja likumā nav noteikts citādi, tiesu izpildītājam ļauts ieturēt 30% no darba algas, kas saņemta pēc nodokļu nomaksas.

Civilprocesa likuma 595. pants regulē piedziņas vēršanu uz citiem parādnieka ienākumiem ārpus darba samaksas. Tas paredz, ka, vēršot piedziņu uz valsts pensijām, valsts sociālās apdrošināšanas pabalstiem un atlīdzībām, piemērojami tādi paši noteikumi kā par piedziņas vēršanu uz darba samaksu.

Tomēr tiesu izpildītājam jānodrošina, ka pēc ieturējumiem mēnesī izmaksājamā summa katram maksājumam nav mazāka par valsts sociālā nodrošinājuma pabalsta apmēru, ja citos likumos nav noteikti citi ieturējumu ierobežojumi. Valsts sociālā nodrošinājuma apmērs Latvijā pašlaik ir 45 lati, invalīdiem kopš bērnības - 75 lati mēnesī.

Ja ir stājies spēkā tiesas spriedums un Jūsu parāda lieta nonākusi pie tiesu izpildītāja piespiedu piedziņai, no Jūsu invaliditātes pabalsta tiesu izpildītājam ir tiesības ieturēt 30%, nodrošinot, ka Jums no pabalsta tomēr paliek vai nu 45 lati, vai 75 lati mēnesī, ja esat invalīds kopš bērnības. Tas, ka esat maznodrošinātais, šajā gadījumā neko nemaina.

Papildu informāciju varat meklēt šajos normatīvajos aktos un LV portāla sagatavotajos skaidrojumos: