viss arhīvs
skaidrojumi
likumi praksē
Likumdošana
Norises
viedokļi
Intervijas
Komentāri
LV portāls jautā
Atklātās vēstules, paziņojumi
Amatpersonu runas
e-konsultācijas
latvijas vēstnesis
 
tiesību akti
 
oficiālie paziņojumi
likumi.lv
jurista vārds
IZVĒRSTI
SEKO MUMS!
 
Preses relīzes
 
 
Skaidrojumi
 
 
Viedokļi
 
 
Tiesību akti
 
 
Likumi praksē
 
 
E-konsultācijas
 
 
Lapas karte
 
 
RSS
 
 
Kontakti
 
 
 
 

Par pensiju sistēmu un darbu līdz kapa malai  7

LV portālam: Ieguldījumu pārvaldes sabiedrības “Indexo” valdes priekšsēdētājs VALDIS SIKSNIS

Inese Helmane,
LV portāls

25.07.2017

ĪSUMĀ

  • Ar Pasaules Bankas atbalstu moderna, laba trīs līmeņu pensiju sistēma Latvijā tika ieviesta 2000. gadu sākumā, taču ir dažādi iemesli, kāpēc tā šodien nedarbojas tik veiksmīgi, kā mums gribētos.
  • Trīs līmeņu pensiju sistēma ir moderna, ilgtspējīga, un nemaksāt sociālo nodokli nav risinājums. Tas ir ceļš uz iekārtu, kas bija pirms diviem gadsimtiem.
  • Tā ir politiska izšķiršanās – vai sociālā nodokļa maksājumus tērēt šodienas vajadzībām, vai vairāk līdzekļu ieguldīt 2. pensiju līmenī, kur tiek uzkrāta nauda nākotnes pensiju vajadzībām.
  • 2. pensiju līmenī kopumā ir uzkrāti 3 miljardi eiro, kas ir ļoti liels uzkrājums, bet pašreizējās pārvaldītāju komisijas maksas ir bijušas ļoti augstas un plānu ienesīguma atdeve slikta.
  • Mantošanas iespējas noteikti cilvēkos palielinātu apziņu – mans kapitāls, mana nauda, ja ne man, tad maniem bērniem.  
  • Noteikti būtu jāuzlabo pensiju uzkrājumu caurspīdīgums, jāsniedz iespēja arī pensiju pārvaldniekiem zināt, kas ir viņu klienti, un jādod iespēja ar viņiem sazināties parocīgā veidā.
  • Nākotnē pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja vien fiziski spēsim, būsim spiesti būt aktīvāki.
Palielināt | Samazināt
 
Ieteikt:   +4
-0



 Drukāt
 Nosūtīt
 Ziņot redaktoram
 Komentēt
Iesaka:   +4 -0

Par saviem pensiju uzkrājumiem, par to, kas ir mūsu 2. pensiju līmeņa pārvaldnieki, zinām ļoti maz, intervijā, runājot par pensiju sistēmu Latvijā, saka uzņēmējs, bijušais baņķieris VALDIS SIKSNIS. Tas rada sajūtu, ka ir kāda abstrakta melnā kase, tajā no algas aiziet kaut kādas iemaksas, kuras netiek uztvertas kā nākotnes ieguldījumi. Viņaprāt, būtu jāuzlabo pensijas uzkrājumu caurspīdīgums un, iespējams, jāparedz mantošanas iespējas. Ņemot vērā Latvijas demogrāfiskos izaicinājumus nākotnē, darbs, tikai ar mazāku intensitāti, varētu būt gandrīz vai līdz kapa malai.

Pirms sešiem gadiem, runājot par pensiju sistēmu, teicāt, ka "tāda, kāda tā ir pašlaik, būs pārāk dārga, mēs to nevarēsim uzturēt. Tas, ko saņemsim no valsts, būs pirmā līmeņa pensija. Droši vien valsts nevarēs atļauties daudz vairāk kā badā nenomiršanas pabalstus". Tagad esat viens no ieguldījumu pārvaldes sabiedrības "Indexo" dibinātājiem, 2. pensiju līmenī piedāvājot plānu "Indexo Izaugsme".  Vai jūsu domas par pensiju sistēmas nākotni ir mainījušās?

Toreiz, pēckrīzes periodā, šādi izteicos saistībā ar samazinātajām iemaksām 2. pensiju līmenī – tie toreiz bija tikai 2% no bruto algas. Šādā gadījumā tas tiešām ir joks, kas neko nākotnes pensijām nenodrošina.

Ar Pasaules Bankas atbalstu moderna, laba trīs līmeņu pensiju sistēma Latvijā tika ieviesta 2000. gadu sākumā, taču ir dažādi iemesli, kāpēc tā šodien nedarbojas tik veiksmīgi, kā mums gribētos.

2. pensiju līmeņa sākotnējais mērķis bija sākt ar 2% iemaksām, kurām pakāpeniski bija jāpieaug līdz 10–12% no bruto algas. Latvija noteiktajam grafikam sekoja līdz 2008. gadam, kad pensiju iemaksām atvēlēja 8%, taču krīzes rezultātā iemaksas 2. pensiju līmenī tika drastiski samazinātas. Tagad tās gan ir paceltas līdz 6%.

Tad, jūsuprāt, maksājot 1012% pensiju 2. līmenī, uzkrājumi attaisnotos?

2. pensiju līmeņa iemaksu palielināšana no 6% līdz 10–12% būtu labāks risinājums un nodrošinātu lielākas pensijas tiem cilvēkiem, kas šobrīd ir pensiju 2. līmeņa dalībnieki, par to nav šaubu, bet tā ir politiska izšķiršanās – vai sociālā nodokļa maksājumus tērēt šodienas vajadzībām, vai vairāk līdzekļu ieguldīt 2. pensiju līmenī, kur tiek krāta nauda nākotnes pensiju vajadzībām.

Portāla "Manapensija.lv" pensiju kalkulators rāda, ka, pēc diezgan optimistiskiem pieņēmumiem, pensijas 1. līmenis varētu nodrošināt līdz 30%, savukārt 2. pensiju līmenis – 15–20% no pensionēšanās brīža algas. Tas kopā labākajā gadījumā dotu apmēram 50% lielu pensiju no pensionēšanās brīža algas.

Taču reālā dzīve ir pavisam cita – pēc Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) datiem, vidējā vecuma pensija Latvijā 2016. gada beigās bija 301 eiro. Valsts kontrole ir secinājusi, ka patlaban nav izdevies realizēt pensiju 1. līmeņa mērķi – nodrošināt, ka minimālās pensijas apmērs sasniedz 20% no vidējās bruto algas valstī.

Te nevajadzētu jaukt kopā divas lietas. Šodienas pensionāri nav guvuši labumu no trīs līmeņu pensiju sistēmas. Šie labumi netiks arī šodienas sešdesmitgadniekiem, kas ir darba tirgū. Patiesie augļu guvēji, kas gūs labumu no 2000. gadu sākumā ieviestās trīs līmeņu pensiju sistēmas, ir cilvēki, kas pensionēsies pēc 10, 20 un 30 gadiem.

Pensiju 1. un 2.līmenim no bruto algas patlaban kopā tiek atskaitīti 20%: 14% 1. un 6% - 2. līmenim. Lai paaugstinātu iemaksas 2. pensiju līmenī, nauda ir jāatņem šodienas pensionāriem.

Protams, tas ir izaicinājums un politiska izšķiršanās. Es neesmu atbildīgs par valsts budžeta sagatavošanu un dažādu sociālo vajadzību apmierināšanu. Es vienkārši konstatēju faktu, ka iemaksas 2. pensiju līmenī ir zemākas, nekā sākotnēji bija plānotas.

Taču 6% ir pietiekami nozīmīgi, lai mēs pret to neizturētos vieglprātīgi. 2. pensiju līmenī kopumā ir uzkrāti 3 miljardi eiro, kas ir ļoti liels uzkrājums, bet pašreizējās pārvaldītāju komisijas maksas ir bijušas ļoti augstas un plānu ienesīguma atdeve slikta. Tāpēc "Indexo" ir iesaistījusies 2. pensiju pārvaldīšanas tirgū un piedāvā divreiz zemākas komisijas maksas un pasīvo naudas pārvaldīšanu. 

Lai gan akcentējat jūsu produkta  "Indexo" pensiju plāna, kas sāka darboties jūlija sākumā, izdevīgumu – zemākas komisijas maksas 0,75% apmērā un ieguldījumi akciju indeksiem piesaistītos fondos,  portāla "Manapensija.lv" dati liecina, ka "Indexo Izaugsmei" ir pieteikušies tikai 1200 dalībnieki (intervija notika 20. jūlijā – red.). Atsevišķiem citiem ieguldījumu plāniem dalībnieku skaits ir vairākos simtos tūkstošu.

Tā kā sākām darboties tikai jūlija sākumā, uzskatu, ka mums ir fantastiski rezultāti. Portālā "Manapensija.lv" klientu skaitu varat redzēt ar nedēļas nobīdi, piesaistīto aktīvu apjoms ir pāri par 8 miljoniem eiro.

Neesam banka, mūsu plāna dalībnieki ir cilvēki, kas ir pārliecināti  par mūsu piedāvājuma priekšrocībām. Ja salīdzinām, kā vēsturiski lielākie plāni, kuriem ir 300 000 un vairāk dalībnieku, ir piesaistījuši klientus, tad tas ir rekords. Patieso ainu par ieguldītāju interesi par "Indexo" plānu varēsim redzēt pēc apmēram pusgada.

Esat teicis, ka ieguldījumu plāns "Indexo Izaugsme" piemērots tiem, kuriem līdz pensijai atlikuši vismaz 10 gadi, un nākotnē būs pieejams arī zemu izmaksu ieguldījumu plāns vecākiem ieguldītājiem. Tomēr, ja, piemēram, cilvēks saņem šī gada 1. ceturksnī vidējo mēneša darba samaksu valstī, kas bruto ir bijusi 886 eiro, cik daudz pensijas naudas viņš iegūst, esot "Indexo" plāna dalībnieks? Varbūt jūsu solītais ieguvums ir neliels un no uzticama pārvaldnieka nav vērts doties pie jauna un nezināma?

Vidējais citu ieguldījumu plānu komisijas lielums gadā ir 1,52%, bet aktīvajiem plāniem vēl augstāks – 1,7% (kopā summējas pastāvīgā un mainīgā komisijas maksa –  red.). Cilvēkiem šķiet: 0,75% un 1,75% – kāda tur atšķirība! Bet ilgtermiņā veidojas milzīgas atšķirības. Lielas finanšu autoritātes, piemēram, Vorens Bafets, saliktās procentu likmes sauc par astoto pasaules brīnumu.

Protams, noteicošie pensijas kapitālu veidojošie lielumi ir vecums, no kura sāk uzkrāt līdzekļus, un atalgojums. Pieņemot identiskus atdeves rādītājus pirms komisijām, cilvēkam, kuram ir 30 gadi un bruto alga 1000 eiro, uzkrājot 2. pensiju līmenī, būs gandrīz 15 000 eiro lielāks pensijas kapitāls, pateicoties vien zemākai komisijas maksai. Ja cilvēks saņem 886 eiro un līdz pensijai arī ir 30 gadi, šī summa attiecīgi būs aptuveni 10 000 eiro.

Taču, ja līdz pensijai palikuši vien desmit gadi, pirmajā gadījumā uzkrājums, pateicoties zemākai komisijas maksai, būs 950 eiro, bet pie bruto algas 886 eiro – 800 eiro.

Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas eksperti patlaban veic Latvijas pensiju sistēmas izvērtējumu, solot ar rezultātiem iepazīstināt nākamgad. Arī Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras vadītāja intervijā LV portālam norādīja, ka "Latvijā pensiju uzkrājošā daļa ir pārāk maza, ir jāmeklē stimuli, kā to palielināt". Kādu jūs redzat ceļu, lai cilvēki maksātu sociālo nodokli un viņiem būtu ticība, ka nākotnē saņems kaut cik cilvēcīgu pensiju?

Viens no 2. pensiju līmeņa trūkumiem ir tas, ka cilvēki, arī uzņēmēji, ir maz informēti un pat neinteresējas, kas pārvalda viņa pensijas 2. līmeni. Tas rada sajūtu, ka ir kāda abstrakta melnā kase, kurā no algas  aiziet kaut kādas iemaksas, bet tās netiek uztvertas kā nākotnes uzkrājumi. Lai gan daudziem Latvijā, iespējams, tas ir lielākais un pat vienīgais nozīmīgais uzkrājums.

Portālā "Latvija.lv" es varu redzēt savu nākotnes pensiju.

Jā, bet tas nav viegli izdarāms, tas ir gana sarežģīti un komplicēti. Tas neveicina īpašnieka apziņu. 

Tāpēc noteikti būtu jāuzlabo pensiju uzkrājumu caurspīdīgums, jāsniedz iespēja arī pensiju pārvaldniekiem zināt, kas ir viņu klienti, un jādod iespēja ar viņiem sazināties parocīgā veidā, lai atspoguļotu, kas notiek ar viņu pensijas kapitālu – kāds ir pieaugums, ieturētās komisijas apjomi utt.  Tas noteikti veicinātu sabiedrības ieinteresētību un īpašnieka apziņu par 2. pensiju līmeņa uzkrājumiem.

Patlaban portālā "Manabalss.lv" vāc parakstus iniciatīvai par brīvprātīgu 2. pensiju līmeni, kas būtu mantojams bez ierobežojumiem. Jau iepriekš ir izskanējis, ka viens no veidiem, kas veicinātu iedzīvotāju uzticēšanos pensiju 2. līmenim un vienlaikus palīdzētu stiprināt nodokļu maksāšanas kultūru, varētu būt pensiju 2. līmeņa uzkrājumu mantošanas nosacījumu pilnveidošana. Vai atbalstāt mantošanas iespējas?

Mantošanas iespējas noteikti palielinātu apziņu – mans kapitāls, mana nauda, ja ne man, tad maniem bērniem.  

Iemaksas pensiju kapitālā Latvijā ir salīdzinoši nelielas, jo algas, no kurām maksā sociālās apdrošināšanas nodokli, ir mazas. Pēc CSP datiem, šogad pirmajā ceturksnī neto (pēc nodokļu nomaksas) algu līdz 450 eiro mēnesī saņēma 41,9% darba ņēmēju. Iespējams, cilvēki labāk izvēlas saņemt aplokšņu algas, kas ir otra lielākā ēnu ekonomikas daļa?

Trīs līmeņu pensiju sistēma ir moderna, ilgtspējīga, un nemaksāt sociālo nodokli nav risinājums. Tas ir ceļš uz iekārtu, kas bija pirms diviem gadsimtiem.

Negribētu teikt, ka zemās iemaksas 2. pensiju līmenī ir tas, kāpēc cilvēki izvēlas nemaksāt sociālo nodokli. Ēnu ekonomikas pastāvēšana ir komplicēts fenomens, un daudzos gadījumos tā nav darba ņēmēja izvēle, tā ir darba devēja uzspiesta negodīga politika, kas nostāda darbinieku sociāli neaizsargātā pozīcijā. Reģiona augstāka bezdarba un mazākas izvēles dēļ viņi ir spiesti ar šādiem nosacījumiem samierināties.

Viens no pilieniem sistēmas sakārtošanā būtu, ja cilvēki skaidrāk un saprotamāk redzētu savus pensiju uzkrājumus, visus sociālos labumus, ko viņi iegūst, ja maksā sociālo nodokli. Tad varētu būt lielāks spiediens no darba ņēmējiem, ka viņi vēlas, lai no atalgojuma būtu nomaksāts sociālais nodoklis.

Arī šobrīd cilvēki, kas ir saņēmuši tikai aplokšņu algu, un tie, par kuriem ir maksāts sociālais nodoklis, ātri pamana šīs atšķirības, gan zaudējot darbu – bezdarba pabalsta situācijā,  gan arī pensijas apmērā.

Nesen kāda nozares eksperte prognozēja, ka pēc kāda laika gaidāms liels sociālais sprādziens, jo Latvijā gandrīz trešā daļa iedzīvotāju neveic sociālās iemaksas, tādējādi neveidojot uzkrājumus pensijai. Kādu nākotni pensiju sistēmai redzat pie šādām sociālajām iemaksām?

Visi zinām Latvijas demogrāfiskos izaicinājumus. Lai arī kāda būtu sistēma un nodokļa pārdale, fakts, ka būs spiediens uz 1. līmeņa pensijām demogrāfisko apstākļu dēļ, ir nenoliedzams – proporcija starp strādājošajiem un pensionāriem attīstīsies nelabvēlīgi, proti, attiecība mainīsies par sliktu strādājošajiem. Risinājums ir triviāls. Lai no tā izbēgtu, jārod risinājumi, kā palielināt iemaksas uzkrājošajās pensijās. Viens risinājums ir brīvprātīgi izmantot pensiju 3. līmeni, taču ar šo piedāvājumu arī ir savas problēmas. Ne visi ir zinoši un disciplinēti, lai veiktu iemaksas.

Vai tomēr nav jāakcentē, lai katrs vecumdienām uzkrāj privāti – nekustamajā īpašumā, 3. pensiju līmenī, vēl kur citur? Arī Eiropas Komisija nesen nāca klajā ar piedāvājumu veidot jaunu Eiropas mēroga privāto pensiju produktu, kura mērķis būšot sniegt noguldītājiem plašākas izvēles iespējas, kad tie veido uzkrājumus vecumdienām. Piedāvājums esot līdzīgs Latvijā jau strādājošajam pensiju 3. līmenim, taču sīkāks izklāsts par iespējamām izpausmēm Latvijā netika sniegts.

Pensiju 2. un 3. līmenis ir labs tāpēc, ka uzkrājumi tiek veidoti no pirmsnodokļu maksājumiem. Bet, protams, būtu vēlams, lai katrs uzkrātu arī no pēcnodokļu algas, un iespējas ir visdažādākās – bērni, viņu izglītība, pensionējoties daudziem ir izmaksāts nekustamais īpašums utt. 

Runājot par Eiropas Komisijas iniciatīvu, zinu, ka tāda ir, bet tā patlaban ir ļoti vispārīga, idejas līmenī. Būtu jāzina, kā jaunais produkts darbosies, lai par to izteiktos.

Vienā no intervijām esat teicis, ka arī "Indexo" nākotnē varētu darboties 3. pensiju līmenī.

Jā, nav pieņemts konkrēts lēmums, kad tas varētu notikt, iespējams, drīz ķersimies klāt šim jautājumam. Tā ir radniecīga joma un atbilst mūsu zemo izmaksu pasīvās līdzekļu pārvaldes filozofijai.

Uzsverat citu Latvijas ieguldījumu plānu vājo ienesīgumu: 2003.–2016. gadā tas bijis vidēji zem 4%, kad inflācijas vidējais rādītājs bija 4% gadā. Kas ar uzkrātajiem līdzekļiem pensijām vēl būs pēc 10, 20, 30 gadiem? Ko ar tiem izdarīs inflācija?

Viens no iemesliem sliktajai atdevei Latvijā ir augstās komisijas maksas. Ja 40% no nopelnītā pērn komisijas maksās paņēma pensiju pārvaldnieki, tad tas nav godīgi. Tātad viens no veidiem, kā uzlabot atdevi, ir samazināt komisijas maksas.

Otra lieta, ko piedāvājam, ir atšķirīga aktīvu pārvaldīšana, tā saucamā pasīvā investēšana. Ne mēs, ne kāds cits pārvaldnieks nevar garantēt rezultātu, noteiktu atdevi. Darām to, kāda tendence patlaban valda pasaulē un tieši ASV ilgtermiņa investīciju ziņā – nauda plūst lētu izmaksu pasīvo pārvaldnieku virzienā. Kāpēc kāds vispār iegulda akcijās? Tāpēc, ka ekonomika attīstās, uzņēmumu akciju vērtība gan svārstās, bet ilgtermiņā pieaug. Piemēram, ļoti pārliecinoša statistika ir par ASV tirgu 20. gadsimtā – no 1900. līdz 2000. gadam. Piemēram, viens no galvenajiem akciju indeksiem "Standard & Poor's 500" šī gadsimta laikā vidēji gadā ir ienesis 9,5% absolūtajos skaitļos, bet, atskaitot inflāciju, nedaudz virs 6%. Pa vidu ir bijis Pirmais un Otrais pasaules karš, Lielā depresija. Šajā gadsimtā var atrast neveiksmīgas desmitgades ar krīzēm. Ja laika posms ir 20–30 gadi, tad šī matemātika darbojas - ienesīgums šajā laikā ir bijis gandrīz tāds pats kā vidēji gadsimtā kopumā.

Protams, pagātne negarantē, ka tādi paši rādītāji atkārtosies arī šajā gadsimtā, bet mani šie rādītāji pārliecina. Pasaules ekonomikā nekas tik fundamentāli nav mainījies, lai nevarētu paļauties uz šiem rādītājiem. Ja kāds netic akciju tirgus izaugsmei, tad nauda ir jāuzkrāj fundamentāli citādos veidos.

"Indexo" nauda tiek ieguldīta pa mazam gabaliņam katrā vadošajā pasaules uzņēmumā, dažādos indeksu fondos. Tas ir vienkāršs process, tāpēc arī komisijas maksas ir zemas.

Bet, ja "Indexo" ir tik gudrs, kāpēc tad citi ieguldījumu pārvaldītāji to nedara?

Labs jautājums. Par pasīvo pārvaldi nevar ņemt augstas komisijas. Aktīvie pārvaldnieki saka, ka vidējā tirgus indeksa kopēšana vai pelnīšana nav gana laba un viņu analītiķi izstrādās citas ieguldījumu stratēģijas un nopelnīs vairāk naudas. Tas it kā attaisno augstu komisiju ņemšanu. Tikai nelaime ir tā, ka nevaram visi būt labāki par vidējo. Ja kāds indekss, piemēram,  "Standard & Poor's 500", ir pieaudzis par 5% gadā un es esmu nopelnījis 7%, tad kāds cits ir nopelnījis mazāk par 5%, jo mani ekstra 2% nevar rasties no nekurienes. Tātad aktīviem pārvaldniekiem pārsist vidējo rādītāju ir izredzes 50 pret 50.

Turklāt aktīviem pārvaldniekiem ne tikai jāpārspēj vidējais rādītājs, bet arī jāatpelna komisijas maksas, un tad jau izredzes ir 60 pret 40.

Turklāt ASV statistika desmit gadu laikā liecina, ka, piemēram, "Standard & Poor's 500" vidējo rādītāju pārspēj mazāk nekā 10% aktīvo ieguldījumu pārvaldītāju, tātad no desmit deviņi nepārspēj un tikai viens – pārspēj. 20–30 gadu laikā vidējo tirgus izaugsmi spēj pārspēt 2–3% pārvaldnieku, un tā jau vairs nav gudrība, bet veiksme.

Ko dara "Indexo"? Kopējam vidējo izaugsmi, kam ilgtermiņā jānodrošina būtiski labāka izaugsme.

Pirms sešiem gadiem esat izteicies, ka, "visdrīzāk, nākotnē pensionēšanās būs pāreja uz mazākas intensitātes darbiem, piemēram, pusslodzi, nevis nekā nedarīšanu, kā tas ir pašlaik. Ja skatāmies uz tiem, kam tagad ir 30–40 gadu, nevaram domāt par to, ka mums ir vēl kādi 20 vai 30 gadi aktīvā dzīves laika. Visticamāk, šis laiks ir daudz ilgāks, gandrīz vai līdz kapa malai, un, iespējams, ka daudzi no mums diezgan labas veselības gadījumā nodzīvos līdz 90–100 gadiem". Ko par Latvijas ļaužu vecumdienām domājat tagad?

Labā ziņa ir tā, ka veselības aprūpe ir krietni labāka un dzīvojam ilgāk – nodzīvot līdz 90 vai 100 gadiem vairs nav utopiska cerībaŠobrīd esmu privātajā biznesā, pats esmu sev darba devējs, un draugi prasa – kad iesi atvaļinājumā? Nu, kādā atvaļinājumā? Ja būs labs laiks, paņemšu pāris brīvu dienu. Strādājot pašam sev un darot, kas patīk, jēdziens "atvaļinājums" zaudē jēgu. Katra diena man ir atvaļinājums, un katra diena man ir darbs. Man ir interesanti, un darbs sniedz gandarījumu.

Ko es darīšu tad, kad man būs pāri 65 gadiem? Viss būs ļoti atkarīgs no veselības un iespējām. To neviens nevar paredzēt. Bet, ja būšu pietiekami labā fiziskajā kondīcijā, ar prieku, taču ar nedaudz mazāku intensitāti nodarbošos ar lietām, kas man patīk.

Tēzei, ko esmu teicis pirms sešiem gadiem, piekrītu joprojām. Mēs dzīvojam ilgāk, demogrāfiskā situācija ir nelabvēlīga. Gribam vai ne, bet nākotnē pēc pensionēšanās vecuma sasniegšanas, ja vien fiziski spēsim, būsim spiesti būt aktīvāki.

 
© "LV portāla" saturu aizsargā autortiesības.
Izlasi par iespējām to izmantot!
 
ATSLĒGVĀRDI:   'sociālais nodoklis  

  Ieteikt:  +4
-0

 
Komentārā lūdzam izteikt Jūsu viedokli. Ja Jums ir neskaidrības par izskatīto tematu, jautājumiem izmantojiet sadaļu "E-konsultācijas".
 
 
drošības attēls
Pievienot
 
Lasīt komentārus (7)
 
 
VECĀKIE    JAUNĀKIE
 
1 Kopā: 7
 

3
Iesaka:  +4  -0

Ieguldu 3.pensijas līmenī SEB,kas nav aktīvais, bet pārvaldītāji un citi ( kopā 4) saņem pusi no ienākuma ( peļņas). Kaut kā neliekas samērīgi. Bet citas izejas jau nav, ja gribi saņemt nodokļa atlaidi.......

25.07.2017 10:57:37

4
Iesaka:  +3  -0

nekas, drīz nodokļu reforma nodokļu atlaidītes no maksājumiem 3.līmenī piegriezīs.

25.07.2017 12:47:50

Bauris
Iesaka:  +4  -0

Pelnita atputa LV nesanak - no darba uz kapiem . Ja nenomirsi no vecuma , tad no bada noteikti .

25.07.2017 11:53:21

Lauris
Iesaka:  +2  -5

Nu tā finanšu guru, kas ir gatavi pa zemām komisijām tirgot obligācijas citu labā, tajā pašā laikā atsaucoties uz akciju tirgotāju Vorenu Bafetu! Kapēc Jūs nevarat nākt ar jaunu iniciatīvu, nevis postulēt veco "neīpaši" efektīvo un nelielu smadzeņu darbību pieprasošo!? Proti - ieguldiet savus plānus "mega izaugme" reāla ekonomikā un infrastruktūrā tai skaitā Latvijas! Iegūtos produktus (labumus) tirgojiet pēc biržas cenas (ar reālām piegādēm), ja LV likumdošana to neļauj darīt - ejiet un runājiet ar valdību, dariet kaut ko, nevis reklamējiet savu super duper pensiju plānu.Jūs domājat pēc 10..un varāk gadu, bet pa to laiku Jums ne nojausmas nav kāda būs cilvēka dzīvildze, un kāds būs pensijas vecums (ja tāds vispār būs). Tomēr ēst tiem 8000 000 000 vajadzēs, tapēc marš domāt ko reālu....Būsim tagad godīgi - nodokļi šobrīd ir jāmaksā un būs, lai esošajiem pensionāriem maksātu pensiju (ja to tā var saukt), bet pērkot vērtspapīrus....nu jā....marš uz reālo ekonomiku. Nedaudz tāda replika - rakstā bija par ieguldīšanu nekustamajā īpašumā... iedomājies cilvēks pēc 30 gadiem :), sēž savā kartona kastē (pārspīlēts) ar virtuālo realitātes palīdzību atrodas pilī, kurā ir pilns ar kalpiem :), tad kāda velna pēc viņam vajadzzīgs nek. īpaš. :) Viss apnika :)

25.07.2017 21:55:45

Zip
Iesaka:  +3  -0

Kas tā par Indexo reklāmu?

30.07.2017 21:22:22

Lana
Iesaka:  +1  -0

strādāju tikai neoficiali un pati maksaju 3.limeni pensija ne mazak ,ka 250 eiro un varu jus parliecinat ,ka pensija man būs lielaka ,neka butu srādājusi oficiali un maksajusi visi nodokli ! Par brzdarbnieku pabalstiem vispar ir smekliga pret strādājošiem.Ta ,ka alga oficiali maza pabalsts niecigs,tapat ka socialais pabalsts 45 eiro mūsu pašvaldiba. LABAK STRĀDĀT NEOFICIALI UN PAŠIEM KRAT PENSIJAI,ES IZVELEJOS 3.LIMENI. TA DARA VISS KOLEKTIVS.

20.08.2017 19:39:01

Lana
Iesaka:  +1  -2

jo ta ir labak man un SIA kur strādāju,bet valsti...BET VALSTS PAR CILVEKIEM,INVALIDIEM,PENSIONERIEM NEDOMA TAD KĀPĒC STRĀDNIEKIEM JĀDOMA !

20.08.2017 19:48:13

 
1 Kopā: 7
 
 

 VISVAIRĀK LASĪTIE

 
 
 

REKLĀMA

SKAIDROJUMI. LIKUMI PRAKSĒ. DISKUSIJAS. ZINI SAVAS TIESĪBAS UN PIENĀKUMUS!

Ceļvedis valsts informācijā. Specializēts portāls dialogam starp sabiedrību un valsti.
ATSLĒGVĀRDI:
  • VISI
  • A
  • B
  • C
  • D
  • E
  • F
  • G
  • H
  • I
  • J
  • K
  • L
  • M
  • N
  • O
  • P
  • R
  • S
  • T
  • U
  • V
  • Z
mediācija uzteikums izsole diaspora izglītības_saturs Saeimas_lēmumi Ministru_kabineta_lēmumi administratīvās_tiesības adopcija advokāti akcīzes_nodoklis amatpersona apdrošināšana apsaimniekošana arodbiedrības arodslimības atestāti,_diplomi atkarības attaisnotie_izdevumi atvaļinājums autoceļi,_ielas autortiesības autosatiksme aviosatiksme ārpolitika ārsti ātrie_kredīti bankas bāriņtiesa bezdarbs bērna_kopšanas_atvaļinājums bērnudārzs bērnu_tiesības bibliotēka budžets būvatļauja būvnormatīvi būvvalde ceļošana civiltiesības CVK dabas_resursu_nodoklis darba_aizsardzība darba_līgums darba_samaksa dāvinājuma_līgums demogrāfija demokrātija diplomātija dome dzīvesveids dzīvesvietas_deklarēšana eksāmeni energoefektivitāte ES_finansējums ES_tiesību_normas e-veselība ēnu_ekonomika gājēji iedzīvotāju_ienākuma_nodoklis ierēdņi iesācējuzņēmumi ieslodzījuma_vietas Igaunija inovācijas integrācija interneta_pakalpojumi investīcijas īres_tiesības kadastrs kapsētas kiberdrošība klimats KNAB komunālie_pakalpojumi konkurence kopīpašums korupcija Krievija krimināltiesības Latvijas_Vēstnesis lauksaimniecība lauksaimniecības_dzīvnieki lauksaimniecības_zeme laulība laulības_šķiršana Lietuva mantojuma_tiesības maznodrošinātā_statuss mājdzīvnieki mediji medikamenti mežsaimniecība migrācija mikrouzņēmumu_nodoklis mobilās_ierīces muita mūžizglītība NATO nekustamā_īpašuma_nodoklis nodarbinātība notāri NVO partnerattiecības pasts patenti,_preču_zīmes paternitāte pārtika piesārņojums pievienotās_vērtības_nodoklis pirkuma_līgums policija poliklīnika politika prasības_pieteikums profesionālā_izglītība prokurori publiskie_iepirkumi reģionu_attīstība SAB sabiedriskais_transports Satversme savvaļas_dzīvnieki skolēnu_brīvdienas skolotāji slimība slimības_lapa slimnīca sociālais_nodoklis sods sports statistika svētki taksometri tarifi terorisms tiesāšanās_izdevumi tiesības_internetā tiesības_uz_privāto_dzīvi tiesneši tiesu_izpildītāji tirdzniecība tūrisms ugunsdrošība uzņēmumu_ienākuma_nodoklis vadītāja_apliecība vakcinācija valsts_juridiskā_palīdzība valsts_nodevas vecāku_pabalsts vecāku_tiesības velosatiksme veselības_apdrošināšana vēlēšanas vērtspapīri vēstniecības vēsture zemesgrāmata zemes_īpašums zinātne
 


Latvijas Republikas oficiālais izdevējs
© VSIA "Latvijas Vēstnesis"

INFOGRAFIKA

+

PAR PORTĀLU

Redakcija

Konsultatīvā padome

Lietošanas noteikumi

Autortiesības

Reklāma

KONTAKTI

Bruņinieku 41,

Rīgā, LV-1011

Tālr.: 673-106-75

E-pasts: portals@lv.lv

Relīzēm: pr@lv.lv

PAR LATVIJAS VĒSTNESI

Klientu centrs

(Oficiālo paziņojumu iesniegšana)

Grāmatu e-veikals

Oficiālā izdevēja kontakti

Rekvizīti