VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
19. jūnijā, 2014
Lasīšanai: 8 minūtes
RUBRIKA: Komentārs
TĒMA: Veselība
2
2

Vesels cilvēks ir Latvijas galvenā vērtība

Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Latvijas Ārstu biedrības prezidents Pēteris Apinis: „Pasaules galvenās veselīgas vides problēmas tiešā veidā nav saistītas ar ārstniecību. Globālā sasilšana, kas nes sev līdzi dzeramā ūdens trūkumu daudzās pasaules valstīs, klimata pārmaiņas un piesārņotas lauksaimniecības zemes tikai ilgākā laika periodā atstāj iespaidu uz cilvēka veselību. Tāpēc mums jāveic liels darbs, lai izglītotu cilvēkus dzīvot veselīgu, aktīvu dzīvi, lietot pēc iespējas mazāk ķīmijas, nepiegružot dabu, nedarīt neko tādu, kas ilgtermiņā varētu ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti.”

FOTO: SXC

Latvijas Ārstu biedrības (LĀB) rīkotajā starpnozaru ekspertu diskusijā „Ārsts. Vide. Veselība”, kas notika 17. jūnijā, ārsti, biologi, ķīmiķi, ģeogrāfi, vides aizsardzības speciālisti un eksperti, likumdevēji, sabiedrisko organizāciju pārstāvji un veselības politikas veidotāji kopīgi meklēja risinājumus Latvijas vides veselības uzlabošanā. Diskusijas gaitā, aptverot plašu jautājumu loku, eksperti secināja: Latvijas valstij nepieciešama vienota stratēģija veselīgas, sociāli nodrošinātas vides sakārtošanā, lai cilvēks būtu fiziski un psihiski vesels.

Lai cilvēks būtu vesels, nav nekā svarīgāka par iespēju elpot svaigu gaisu, dzert tīru ūdeni un lietot veselīgu pārtiku. Tāpēc valsts uzdevums ir rūpēties par jūras, upju un ezeru nepiesārņošanu, notekūdeņiem vidē, darba vides drošību, radiācijas ierobežošanu, pesticīdu un herbicīdu lietošanas samazināšanu lauksaimniecībā un citiem faktoriem, kas ietekmē apkārtējo vidi. LĀB uzsver, ka vesels cilvēks ir veselas vides stūrakmens un profilakse un ārstēšana, tostarp viņa psihiskā veselība, ir tikai viens no daudzajiem veidiem, kā cilvēkam palīdzēt būt veselam.

Saistībā ar veselību mūsu valstī visbiežāk runā par naudas trūkumu medicīnas nozarei vai dārgiem ārstniecības pakalpojumiem, par kuriem lielākā daļa jāsedz pacientam. Daudz mazāk uzmanības tiek veltīts sabiedrības veselībai kopumā. Nesmēķēt, veselīgi ēst, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nepiesārņot dabu – arī tā ir daļa no mūsu veselības. Tāpēc, aicinot uz diskusiju vides un veselības nozaru ekspertus, LĀB vēlas apkopot viedokļus un meklēt iespējamos risinājumus vides veselības uzlabošanā, likumdošanas pilnveidošanā, kā arī izcelt tās personas, organizācijas, uzņēmumus, pašvaldības, kas veic nozīmīgu darbu sabiedrības veselības veicināšanā, gan rudenī plānotajā Veselības gada balvas pasākumā, gan vides veselībai veltītā konferencē.

Sākot diskusiju, LĀB prezidents Pēteris Apinis uzsvēra, ka saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas (PVO) mērķiem veselīga vide ir tāda, kas nodrošina fiziskas, garīgas un sociālas labklājības komponentu kopumu: "Pasaules galvenās veselīgas vides problēmas tiešā veidā nav saistītas ar ārstniecību. Globālā sasilšana, kas nes sev līdzi dzeramā ūdens trūkumu daudzās pasaules valstīs, klimatiskās pārmaiņas un piesārņotas lauksaimniecības zemes, tikai ilgākā laika periodā atstāj iespaidu uz cilvēka veselību. Tāpēc mums jāveic liels darbs, lai izglītotu cilvēkus dzīvot veselīgu, aktīvu dzīvi, lietot pēc iespējas mazāk ķīmijas, nepiegružot dabu, nedarīt neko tādu, kas ilgtermiņā varētu ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti."

Pasaules Dabas fonda priekšsēdētājs Uģis Rotbergs, analizējot globālos izaicinājumus vides veselības jomā, akcentēja, ka atmosfēras, ozona un klimata pārmaiņas cilvēks tiešā veidā nevar ietekmēt. Tomēr ikviens var mainīt savu dzīvesveidu, un valsts kā likumdevējs, īstenojot starpnozaru politiku, spēj ietekmēt tirgus mehānismus, kas tiešā veidā sekmē vides veselības kvalitāti: "Ir labi, ka stāstām cilvēkiem, ka vajag šķirot atkritumus, organizējam talkas. Tomēr audzināšana ietekmē tikai apzinīgāko sabiedrības daļu. Tie, kas piegružo vidi, turpina to darīt, kamēr pārējie tikpat cītīgi cenšas piemēsloto vidi attīrīt. Vajadzīgs mehānisms, kas motivē cilvēku izdarīt videi un sev draudzīgu izvēli, balsojot ar savu maku." U.Rotbergs norādīja – lai arī ir pieejama informācija par valsts un pašvaldību iepirkumiem sabiedrisko ēku būvēs, izvēloties videi draudzīgākus materiālus, tas tiek darīts ļoti kūtri: "Tā ir mūsu tirgus nespēja – labu mantu padarīt par pieejamu visiem."

"Nesmēķēt, veselīgi ēst, nodarboties ar fiziskajām aktivitātēm, nepiesārņot dabu – arī tā ir daļa no mūsu veselības."

Turpinot diskusiju, AS "Eko Baltia" grupas padomes loceklis Viesturs Tamužs atgādināja, ka, lai gan pēdējos gados veikti izglītojoši pasākumi, Latvijas vidē tomēr nonāk liels daudzums būvgružu: "Pēc mūsu aplēsēm, trešdaļa no tā atkritumu daudzuma, kas ik dienu nonāk Getliņos, klusi tiek izbērti mežos. Tas nav tikai tāpēc, ka mēs būtu neapzinīgi. Latvijā trūkst regulējuma, kas cilvēkiem ērti un bez liekiem izdevumiem ļautu atbrīvoties no nevajadzīgiem ķieģeļiem, krāsām vai dīvāniem. Tāpēc katrs, kas redz vietu, kur ir izgāzti atkritumi, domā, ka tur var izgāzt arī savējos."

Ekspertu diskusijā tika skarti jautājumi par kaitīgo ķīmisko vielu klātbūtni sadzīves ķīmijas produktos, būvmateriālos, kosmētikā, apģērbā, mēbelēs, audumos, bērnu rotaļlietās, kas bez īpašām, dārgām ekspertīzēm ir grūti konstatējams, tomēr ilgtermiņā atstāj ietekmi uz cilvēka veselību. Ekodizaina kompetences centra valdes locekle Jana Simanovska uzsvēra: "Pasaulē veiktajos pētījumos netieši ir pierādīts, ka sadzīvē lietojamos produktos un priekšmetos ir ķīmiskas vielas, kas ietekmē cilvēka elpošanas ceļus, rada alerģiskas reakcijas, veicina onkoloģisko un endokrīnās sistēmas slimību attīstību."

Veselīgas vides priekšnoteikumi ir arī gaisa tīrība, kas, kā norādīja eksperti, visvairāk ir piesārņots tieši iekštelpās. Aptuveni 90% no sava laika cilvēks pavada iekštelpās. Diskusijā tika skarts arī jautājums par nederīgo zāļu utilizēšanu, kas uzticēta aptiekām. Pasaules pētījumi pierāda, ka nekontrolēta zāļu, piemēram, antibiotiku un hormonpreparātu, nonākšana apkārtējā vidē pastarpināti ietekmē cilvēka veselību. To pašu var teikt par sadzīves ķīmijas produktu lietošanu mājsaimniecībā, kad notekūdeņos nonāk milzīgs daudzums kaitīgo vielu, ko satur dažādie mazgāšanas un tīrīšanas līdzekļi. Kopā ar notekūdeņiem uz upēm un ezeriem aizplūst minerālmēsli, kas tiek lietoti lauksaimniecībā. "Diemžēl mūsu ūdens attīrīšanas iekārtas nodrošina nevis attīrītu, bet gan tikai tīrītu ūdeni," diskusijā secināja biedrības "Latvijas ezeri" valdes loceklis Jānis Sprūds.

"Jāveic liels darbs, lai izglītotu cilvēkus dzīvot veselīgu, aktīvu dzīvi, lietot pēc iespējas mazāk ķīmijas, nepiegružot dabu, nedarīt neko tādu, kas ilgtermiņā varētu ietekmēt mūsu dzīves kvalitāti."

Līdzās fizikāliem faktoriem, kas ietekmē vesela cilvēka dzīvi veselā vidē, ir arī psihiskie. To uzsvēra LĀB valdes locekle asoc. prof. Gunta Ancāne: "Kā sociāla būtne cilvēks var attīstīties tikai sabiedrībā. Psihiskā veselība nodrošina spēju adaptēties stresa situācijās, realizēt savu personību un justies labi. Psihiski vesels cilvēks ir ieguvums sabiedrībai. Tāpēc jājautā, cik psihiski vesels ir tas cilvēks, kurš apzināti piegružo savu tēvu zemi?"

Diskusijas eksperti bija vienisprātis, ka vides veselības jautājumi skar visas nozares un ir cieši saistīti ar likumdošanu. Diemžēl mūsu valstī dažādu ministriju izstrādātie dokumenti nereti nonāk pretrunā. Daudzus vides veselības jautājumus vajadzētu atrisināt jaunajam Būvniecības likumam, ko izstrādā Ekonomikas ministrija. Tomēr, kā atzina eksperti, tas tā nenotiks. Tāpat arī izmaiņas Aizsargjoslu likumā, ko rosina Zemkopības ministrija, paredz sašaurināt aizsargjoslu, samazinot būvju attālumu no ūdenstilpēm, kas dzīvē palielinās notekūdeņu nonākšanu upēs un ezeros.

LĀB diskusijā rosināja apsvērt iespēju paaugstināt nodokļus tām precēm, kas satur kaitīgas ķīmiskas vielas un būtiski kaitē cilvēka kā indivīda un kopējās sabiedrības veselībai. Ārstu biedrība atbalstīja arī ieceri skolu ēdināšanā izmantot Latvijā bioloģiski audzētus produktus. P.Apinis uzsvēra: "Mēs esam atbildīgi par to, kas notiek Latvijā un Eiropā, tāpēc vēlamies apvienot līdzīgi domājošos."

LĀB rosinās PVO Rīgā rīkot vides veselībai veltītu starptautisku konferenci, aicinot par šiem jautājumiem domāt globālā mērogā.
***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
2
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI