Konkrēti tāda regulējuma normatīvajos aktos nav, jo likumi nosaka pamata normas, kuras iedzīvotājiem ir jāievēro, bet nav iespējams paredzēt visus gadījumus, kā, piemēram, Jūsu minēto.

Kopīgā priekštelpa pirms ieejas abos dzīvokļos acīmredzot ir kopīpašums, kura domājamās daļas iekļautas abos dzīvokļa īpašumos. Civillikuma (CL) 1078. pants: “Īpašuma tiesība, kas pieder uz vienu un to pašu nedalītu lietu vairākām personām nevis reālās, bet tikai domājamās daļās, tā ka sadalīts vienīgi tiesību saturs, ir kopīpašuma tiesība.”

Savukārt CL 1072. pantā ir noteikts: “Katra kopīpašnieka domājamā daļa kopējā lietā pieder vienīgi viņam. Tādēļ viņš drīkst ar to visādi rīkoties, atbilstoši tās būtībai, ja vien šī rīcība līdz ar to neattiecas uz pārējo kopīpašnieku daļām. Uz šā pamata katram kopīpašniekam ir tiesība viņam piederošo kopējās lietas daļu arī atsavināt vai ieķīlāt.”

Ja šo likuma normu neattiecinām tikai uz īpašuma tiesībām, tad saprotams, ka otra dzīvokļa īpašnieks ar savu telpas kopīpašuma daļu var rīkoties pēc saviem ieskatiem – novietot tur jebkādas mēbeles vai puķupodus, ciktāl tas neaizskar otra īpašnieka tiesības. Bet tā var rīkoties tikai ar pusi telpas, kas nosacīti ir viņam piederoša platība, otra jāatstāj Jūsu ziņā.

Otrā likumā, kas attiecas uz dzīvokļa īpašumu – Dzīvokļa īpašuma likuma 10. pantā “Dzīvokļa īpašnieka pienākumi” ir šāds regulējums:

“6) saudzīgi izturēties pret kopīpašumā esošo daļu, ievērot tās lietošanas noteikumus, kā arī normatīvajos aktos noteiktās sanitārās, ugunsdrošības un citas prasības, lai neradītu aizskārumu citu cilvēku drošībai un veselībai, apkārtējās vides kvalitātei, un raudzīties, lai šos noteikumus un prasības ievērotu personas, kas iemitinātas viņa dzīvokļa īpašumā;

7) nodrošināt iespēju dzīvokļu īpašnieku kopības vai pārvaldnieka pilnvarotiem speciālistiem veikt dzīvokļa īpašumā darbības, kas nepieciešamas ar dzīvojamās mājas ekspluatāciju saistītu komunikāciju, būvkonstrukciju un citu elementu ierīkošanai un normālai funkcionēšanai, kā arī nodrošināt iespēju apsekot atsevišķo īpašumu;/../”

Varbūt kādā no likumu normām atradāt kaut ko noderīgu savai situācijai, ko varat izmantot kā argumentu attiecību kārtošanā ar kaimiņu. Piemēram, ja koplietošanas telpa ir pārāk pieblīvēta ar dažādiem krāmiem, kas var apgrūtināt evakuāciju ugunsgrēka gadījumā, varat par to brīdināt kaimiņu. Ja viņš neklausa, varat izsaukt Ugunsdzēsības un glābšanas dienesta inspektoru, kas telpu liks izbrīvēt un arī brīdinās par administratīvā soda iespējamību, ja prasības netiks izpildītas.

Kaimiņu attiecības palaikam mēdz būt sarežģītas, bet, ja vien netiek apdraudēta sabiedriskā kārtība, kādu personu dzīvība un drošība (kad jau rīkojas policija), neviens cits no malas neiejauksies un konfliktus nepalīdzēs atrisināt kā vien pašu sarunas, godaprāts un izlīgšanas spējas.