Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija neliecina, ka maksātnespējas procesi masveidā būtu ilgāki par trim gadiem. Taču ir arī atsevišķi maksātnespējas procesi, kas turpinās ilgāk.

Ar 2009.gada grozījumiem vēl vecajā Pievienotās vērtības nodokļa likumā Latvija pārņēma Direktīvas 2006/112/EK PVN piemērošanas izvēles normu par tiesībām samazināt budžetā maksājamo nodokļa summu par zaudētā parāda nodokļa summu. Šī izvēles norma tika iekļauta likumā kā 10.1 pants  - Priekšnodokļa korekcija zaudētiem parādiem. (Jaunajā PVN likumā šis regulējums ir 105.pantā.) Viens no argumentiem šīs normas ieviešanai bija uzņēmējdarbības vides sakārtošana.

Toreiz nodokļu speciālisti diskusijās arī norādīja, ka saistībā ar parādiem virs 300 latiem (tagad 426,86 eiro) problemātiska varētu būt prasība, ka nepieciešams tiesas spriedums par parādu piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību. Jo daudzi uzņēmumi nemaksā rēķinus, tad pazūd, bieži piesaka maksātnespēju, kas var ieilgt.

Likumā paredzētajā priekšnodokļa korekcijā zaudētajiem parādiem valsts ir starpnieks, turklāt šī iespēja samazina budžeta ieņēmumus. Jo tā ir valsts pretimnākšana nodokļu maksātājam, dodot iespēju atgūt valstij samaksāto PVN par rēķiniem, kurus klienti, sadarbības partneri ilgstoši nav apmaksājuši. Kā likumā noteikts:  ja preču piegādātāja vai pakalpojuma sniedzēja zaudētā parāda vērtība vienam preču vai pakalpojumu saņēmējam bez nodokļa ir sasniegusi vai pārsniegusi 426,86 eiro, reģistrētam nodokļa maksātājam ir tiesības valsts budžetā maksājamo nodokļa summu samazināt par zaudētā parāda nodokļa summu, ja izpildīti 105.panta pirmās daļas nosacījumi un ir tiesas spriedums par parāda piedziņu no preču vai pakalpojumu saņēmēja un tiesu izpildītāja akts par piedziņas neiespējamību.

Taču biznesā arī piegādātājam ir pienākums pārliecināties un zināt, ar ko viņš strādā. Ja tiešāk – diez vai sabiedrība būtu ar mieru akceptēt situāciju, ka uzņēmējs visus savus nenovērtētos riskus simtprocentīgi pārceltu uz citu nodokļu maksātāju pleciem.

Lai palīdzētu nodokļu maksātājiem izvairīties no negodprātīgiem darījumu partneriem, Valsts ieņēmumu dienests  ir izstrādājis ieteikumus darījuma partnera un darījuma riska novērtēšanai.

Amatpersonas ir solījušas, ka pēc nākamā gada budžeta pieņemšanas tiks sākts darbs pie nodokļu politikas izvērtēšanas un iespējamās pārskatīšanas. Ja uzņēmējus pārstāvošās organizācijas ierosinās izmaiņas arī PVN likumā, tajā skaitā, iespējams, saistībā ar Jūsu norādīto problēmu, LV portāls par to informēs.