Lai sniegtu plašāku atbildi, ir jāzina vairāk faktu. Pirmkārt, vai ceļa servitūts ir oficiāli nostiprināts zemesgrāmatā, vai tikai par tādu tiek uzskatīts (kā nereti mēdz būt). Otrkārt, kurš ir kalpojošais un kurš – valdošais īpašums un attiecīgi – kādas kuram īpašniekam tiesības un pienākumi.

Ja ceļa servitūts nav nostiprināts zemesgrāmatā, tad kaimiņiem savas domstarpības jācenšas atrisināt pārrunu un kompromisa ceļā. Ja to izdarīt nav iespējams, tad ar tiesas lēmumu jānodibina ceļa servitūts un tad konflikts jārisina likumā paredzētā kārtībā, visticamāk, tātad tiesas ceļā.

Ja ceļa servitūts ir oficiāli nodibināts, tad arī, protams, pirmā iespēja ir sarunas ar ceļa bojātāju. Ja tas neizdodas, var vērsties ar iesniegumu pašvaldības policijā, kas, iespējams, konstatēs administratīvu pārkāpumu un vainīgajam uzliks sodu.

Ja nelīdz nekas, tad vienīgā iespēja ir vērsties ar iesniegumu tiesā.

Par ceļa servitūta dibināšanu un tā lietotāju tiesībām un pienākumiem skaidrojums atrodams LV portāla rakstā „Ceļa servitūts – mana zeme cita labumam”.