Lai sniegtu atbildi, būtu precīzāk jāzina, kas tieši ir noticis.

Ja bērna māte ir iesniegusi tiesā prasības pieteikumu par paternitātes noteikšanu un uzturlīdzekļu piedziņu, atbilstoši Civilprocesa likuma 249.¹ panta pirmajai daļai tiesa var noteikt ekspertīzi bērna bioloģiskās izcelšanās noteikšanai pēc lietas dalībnieka, piemēram, prasītāja vai atbildētāja, lūguma. Saskaņā ar Civilprocesa likuma 40. panta pirmo daļu izdevumu summas, kas izmaksājamas ekspertiem, iemaksā tā puse, kura izteikusi attiecīgu lūgumu.

Piemēram, ja atbildētājs ir pieprasījis ekspertīzi, viņam ir pienākums to iepriekš apmaksāt. Savukārt, ja šādu lūgumu ir izteikusi prasītāja – bērna māte, ir jāņem vērā Civilprocesa likuma 43. panta pirmās daļas 3. punkts, kurā noteikts – ja prasība par paternitātes noteikšanu celta vienlaikus ar prasību par uzturlīdzekļu piedziņu bērnam, prasītāji ir atbrīvoti no tiesas izdevumu samaksas valsts ienākumos.

DNS analīžu izmaksas ir pieskaitāmas pie tiesas izdevumu apakškategorijas – ar lietas izskatīšanu saistītie izdevumi. Civilprocesa likuma 39. panta pirmās daļas 1. punktā ir noteikts, ka cita starpā tie ir izdevumi, kas jāizmaksā ekspertiem par tiesas uzdevumā veikto ekspertīzi.

Tātad, ja prasītājs šāda veida prasībās ir atbrīvots no tiesas izdevumu samaksas, tad no prasītāja izmaksas nepiedzen un tās viņa vietā apmaksā valsts Tiesu administrācijas personā. Savukārt, ja ekspertīze apliecinās, ka bērns ir cēlies no atbildētāja, tiesas izdevumus, tostarp izdevumus par ekspertīzi, piedzīs no atbildētāja proporcionāli apmierinātajai prasījuma daļai.