Civillikuma 179. panta pirmā daļa noteic abu vecāku – gan tēva, gan mātes – absolūtu pienākumu samērā ar viņu spējām un mantas stāvokli uzturēt bērnu līdz laikam, kad bērns var pats sevi apgādāt. Pienākums gādāt par bērna uzturēšanu neizbeidzas, ja bērns ir šķirts no ģimenes vai nedzīvo kopā ar vienu no vecākiem vai abiem vecākiem. Tas attiecināms arī uz situāciju, ja viens no vecākiem un bērns dzīvo citā valstī.

Eiropas Savienības dalībvalstīs ir spēkā speciāls normatīvais akts – Eiropas Savienības Padomes 2008. gada 18. decembra Regula (EK) Nr. 4/2009 par jurisdikciju, piemērojamiem tiesību aktiem, nolēmumu atzīšanu un izpildi un sadarbību uzturēšanas saistību lietā (Uzturlīdzekļu regula). Minētā regula atvieglo jau esoša tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpildi vai jauna tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu pieņemšanu citā ES dalībvalstī, ja prasītājs un atbildētājs dzīvo dažādās ES valstīs.

Saskaņā ar Uzturlīdzekļu regulu katrā dalībvalstī ir izveidota centrālā iestāde, kas palīdz pārrobežu uzturlīdzekļu pieteikumu sagatavošanā un pārsūtīšanā starp ES dalībvalstīm.  Par atbildīgajām iestādēm citās ES dalībvalstīs iespējams uzzināt Eiropas e-tiesiskuma portāla sadaļā “Tiesvedība” > “Uztura prasības”. Sadaļas labajā pusē jāizvēlas interesējošās dalībvalsts karodziņš, šajā gadījumā – Lielbritānijas.

Vairāk lasiet LV portāla skaidrojumā  “Viens no vecākiem dzīvo citā ES valstī, uzturlīdzekļus nemaksā. Ko darīt?”.