No Jūsu jautājumiem izriet, ka vēlaties pilnīgu priekšstatu par dažādiem iespējamiem variantiem nodokļu maksāšanas režīma izvēlei.  LV portāls, atbilstoši noteikumiem,  e-konsultāciju ietvaros neveic situāciju salīdzināšanu. Šāda pakalpojuma saņemšanai ieteicams izmantot nodokļu un grāmatvedības pakalpojumu uzņēmumu konsultāciju, kā arī varat vērsties Valsts ieņēmumu dienestā. VID mājaslapā ir norādītas saziņas iespējas, tajā skaitā – uzdot jautājumus elektroniski.

Informējam par vispārējiem principiem.

Likuma „Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 2. panta 2. punktā noteikts, ka iedzīvotāju ienākuma nodokli maksā fiziskās personas, kas atbilstoši likumam „Par nodokļiem un nodevām” ir ārvalstu nodokļu maksātāji (nerezidenti) un taksācjas periodā ir guvuši ienākumus Latvijas Republikā.

Nerezidenta ar nodokli apliekamais ienākums ir ienākums no Latvijas Republikā esoša nekustamā īpašuma izmantošanas, tātad arī no izīrēšanas un iznomāšanas.

Saskaņā ar Iedzīvotāju ienākuma nodokļa likuma 28. panta 6. punktu iedzīvotāju ienākuma nodokļa maksātāja pienākums ir, uzsākot saimniecisko darbību, reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējam.

Likuma 11. panta divpadsmitajā daļā noteikts: ja maksātājam nerodas saimnieciskās darbības izdevumi vai tie ir nebūtiski, maksātājs, gūstot ienākumu no īpašuma (iznomājot vai izīrējot nekustamo īpašumu)  var nereģistrēties VID kā saimnieciskās darbības veicējs. Šajā gadījumā nav tiesību piemērot saimnieciskās darbības izdevumus un tajos iekļaut ar īpašuma uzturēšanu un pārvaldīšanu saistītos izdevumus, izņemot nekustamā īpašuma nodokļa maksājumus par attiecīgo nekustamo īpašumu.

Likuma 28. panta 8. punkts nosaka, ka nodokļa maksātāja pienākums ir piecu darbdienu laikā no līguma noslēgšanas dienas, kā arī no līguma darbības izbeigšanas dienas informēt par to VID, ja viņš saimnieciskās darbības ienākumu nosaka atbilstoši šā likuma 11. panta divpadsmitajai daļai.

Šādā gadījumā ienākumam no īpašuma tiek piemērota 10 procentu likme.

Komersanti, kooperatīvās sabiedrības, nerezidentu (ārvalstu komersantu) pastāvīgās pārstāvniecības, iestādes, organizācijas, biedrības, nodibinājumi un fiziskās personas, kuras reģistrētas kā saimnieciskās darbības veicējas vai kā darba devēji nodarbina uz darba līguma pamata nerezidentu, izmaksājot nerezidentam ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem nodokli ietur izmaksas brīdī, iesniedz Ministru kabineta 2010. gada 21. septembra noteikumos Nr. 899 “Likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” normu piemērošanas kārtība” noteikto pārskatu par fiziskās personas – nerezidenta gūtajiem ienākumiem un samaksāto nodokli Latvijas Republikā (4. pielikumu).

Pārskatu iesniedz ne vēlāk kā līdz ienākuma izmaksas mēnesim sekojošā mēneša 15. datumam.

Ja nerezidents izmanto tiesības nereģistrēt saimniecisko darbību, ienākuma izmaksātājs ietur nodokli, piemērojot 10% nodokļa likmi.

VID informāciju par fiziskajām personām, kuras atbilstoši iedzīvotāju ienākuma nodokli reglamentējošiem normatīvajiem aktiem var nereģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā saimnieciskās darbības veicējas un ir paziņojušas Valsts ieņēmumu dienestam par saimnieciskās darbības veikšanu, ievieto nodokļu maksātāju reģistra publiski pieejamā daļā. Nodokļu maksātāju reģistrs ir pieejams VID ārējās tīmekļa vietnes www.vid.gov.lv sadaļā “Publiskojamo datu bāze” – “Saimnieciskās darbības veicēji, VID reģistrētās juridiskās personas un citas personas”.

Ienākumu izmaksātājs pārskatā par nerezidenta ienākumiem norādīs nerezidenta - ienākuma saņēmēja identifikācijas numuru rezidences valstī.

Mikrouzņēmumu nodokļa likuma 1. panta 3. punktā noteikts: mikrouzņēmuma darbinieks ir fiziskā persona, kuru uz darba līguma pamata nodarbina mikrouzņēmums, un mikrouzņēmuma īpašnieks, kā arī prokūrists.

Mikrouzņēmumu nodokļa maksātāja statusu var iegūt SIA, kurā dalībnieki ir fiziskā persona, arī tad, ja dalībnieks vai viens no dalībniekiem ir nerezidents.

Ja darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam nav Latvijas Republikas Iedzīvotāju reģistra piešķirtā personas koda, darba devējs vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs, iesniedzot VID ziņas par darba ņēmēju vai mikrouzņēmuma darbinieku, norāda tā dzimšanas datus (datums, mēnesis, gads). VID šādam darba ņēmējam vai mikrouzņēmuma darbiniekam piešķir unikālu reģistrācijas numuru, kuru paziņo darba devējam vai mikrouzņēmumu nodokļa maksātājam turpmākajai izmantošanai normatīvajos aktos noteiktās informācijas iesniegšanai par attiecīgo darba ņēmēju vai mikrouzņēmuma darbinieku.

Ministru kabineta 2010. gada 7. septembra noteikumi Nr .827 “Noteikumi par valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veicēju reģistrāciju un ziņojumiem par valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām un iedzīvotāju ienākuma nodokli” paredz, ka darba devējs – mikrouzņēmumu nodokļa maksātājs – VID nesniedz ziņas par darba ņēmēja statusa iegūšanu, ja to ieguvis mikrouzņēmuma īpašnieks, valdes loceklis un prokūrists.

Mikrouzņēmums drīkst izmaksāt peļņu dividendēs. Atbilstoši Komerclikumam sabiedrībai ar ierobežotu atbildību dividendes nosaka un izmaksā saskaņā ar dalībnieku sapulces lēmumu. Dividendes nav mikrouzņēmuma īpašnieka ienākums, ko apliek ar mikrouzņēmumu nodokli. No dividendēm mikrouzņēmuma īpašnieks maksā iedzīvotāju ienākuma nodokli 10% apmērā.

Pievienotās vērtības nodokļa jomu regulējošo normatīvo aktu piemērošana var atšķirties atkarībā no tā, vai īpašumu izīrē vai iznomā.

Dzīvojamo telpu īri (izņemot viesu izmitināšanas pakalpojumus viesu izmitināšanas mītnēs – viesnīcās, moteļos, viesu mājās, lauku tūrismam izmantojamās mājās, kempingos, tūristu mītnēs) ar PVN neapliek.

Telpu iznomāšana juridiskajai personai (komersantam, individuālajam uzņēmumam, kooperatīvajai sabiedrībai, nerezidentu pastāvīgajai pārstāvniecībai, iestādei, organizācijai, biedrībai, nodibinājumam), kā arī fiziskajai personai, kura veic saimniecisko darbību, ir pakalpojums, par kuru aprēķina PVN, ja šo pakalpojumu sniedz VID pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā reģistrēta persona vai persona, kurai bija jābūt reģistrētai minētajā reģistrā.

Persona, kura iznomā dzīvojamo platību, reģistrējas Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā, ja tās veikto ar pievienotās vērtības nodokli apliekamo darījumu kopējā vērtība iepriekšējo 12 mēnešu laikā ir pārsniegusi 50 000 eiro. Var izvēlēties reģistrēties Valsts ieņēmumu dienesta pievienotās vērtības nodokļa maksātāju reģistrā arī pirms noteiktā reģistrācijas sliekšņa 50 000 eiro sasniegšanas.