Publicēts pirms 10 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Renovētās mājās siltuma patēriņš samazinās gandrīz divas reizes.
LV portāla kolāža
REA izveidotā datubāzē, kas atspoguļo ēku energoefektivitātes novērtējumu, pašlaik ietvertas SIA "Rīgas namu pārvaldnieks" apsaimniekotās 2856 Rīgas dzīvojamās mājas, kuras pieslēgtas pilsētas centralizētai siltumapgādei. Sadarbojoties ar citiem daudzdzīvokļu māju pārvaldniekiem, saraksts pakāpeniski tiks papildināts, līdz aptvers visas pilsētas teritorijā esošās daudzdzīvokļu mājas, kas pieslēgtas centralizētai siltumapgādei.
Pašlaik dati par 2856 ēkām
Ikvienam publiski pieejamā datubāzē iekļautās informācijas pamatu veido divi svarīgi, savstarpēji saistīti lielumi - nama siltuma patēriņš (informāciju par to sniedza AS "Rīgas siltums") un ārējā gaisa temperatūra apkures sezonas laikā.
"Dažādās Latvijas vietās gada vidējā temperatūra ir visai atšķirīga: piemēram, tā ir augstāka Liepājā, bet zemāka Daugavpilī," stāsta REA direktore Maija Rubīna. "Tas nozīmē, ka dažādos reģionos dzīvojamo māju apsildīšanai patērē atšķirīgu enerģijas daudzumu."
Vidējā gaisa temperatūra dažādos valsts reģionos ir atrodama Ministru kabineta noteikumos Nr.376 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 003-01 "Būvklimatoloģija". Taču šie noteikumi priekšstatu par vidējo temperatūru dod ilgākā laika posmā. Piemēram, Rīgā, kā liecina šie noteikumi, apkures sezonas laikā vidējā gaisa temperatūra ir 0ºC, kas visai bieži neatbilst reālajiem laika apstākļiem.
Veidojot datubāzi, REA gāja citu ceļu – par bāzes aprēķiniem tika izvēlēts 2012.gads, kad vidējā gaisa temperatūra Rīgā apkures sezonas laikā bija +0,6ºC. Ja izmantotu LBN parametrus, aprēķinu rezultāti būtu atšķirīgi.
"REA datubāze pašlaik aptver 2856 Rīgas dzīvojamās mājas."
Šeit jāpiebilst, ka REA jau iepriekš ir veikusi atsevišķu galvaspilsētas dzīvojamo namu siltuma patēriņa aprēķinus. Taču tad aģentūras rīcībā nebija detalizētas informācijas par lietderīgi izmantojamo ēku kopplatību, kas ietver dzīvokļu un citu izmantoto telpu platību.
Jaunizveidotajā datubāzē visi siltumenerģijas patēriņa dati ir uzrādīti par iepriekšējo kalendāro gadu – no janvāra līdz decembrim. No šiem datiem aprēķināts arī gada faktiskais īpatnējais siltumenerģijas patēriņš uz vienu mājas lietderīgās platības (dzīvokļi un izmantojamā neapdzīvojamā platība) kvadrātmetru.
Informācija par savu māju ir viegli atrodama
Datubāze ir veidota tā, lai būtu viegli uztverama. Ielu nosaukumi ir sakārtoti alfabēta secībā. Atliek uzklikšķināt uz attiecīgā burta, ar ko sākas ielas nosaukums, un datora ekrānā parādīsies šīs ielas dzīvojamo māju saraksts.
Attiecīgās ailēs ir atspoguļota bāzē iekļauto namu lietderīgi izmantotā platība (m²), 2012.gadā dzīvojamā namā kopumā patērētais siltumenerģijas daudzums (MWh/gadā) un faktiskais siltumenerģijas patēriņš uz vienu kvadrātmetru (kWh/m²) šajā laikposmā.
Aprēķini pamatā balstīti uz ēkas siltuma un karstā ūdens patēriņu. Taču dažos datubāzē iekļautajos namos nav karstā ūdens apgādes. Tāpēc arī līdzīgās mājās šie rādītāji var atšķirties.
"Informācijas pamatu veido nama siltuma patēriņš un ārējā gaisa temperatūra apkures sezonas laikā."
"Tieši tāpēc datubāzē mēs atdalām mājas, kurās ir vai nav karstā ūdens apgāde," skaidro M.Rubīna. "Protams, dzīvokļos var būt uzstādītas, piemēram, elektriskās ietaises karstā ūdens sagatavošanai, kas patērē ievērojamu daudzumu elektroenerģijas. Tāpēc šajā datubāzē nav iekļauts pilns enerģijas patēriņš. Taču nākotnē, pēc ēku energoaudita, REA datubāze būs viegli papildināma.
Kad saņemam rēķinus par mājokli, vislielākie maksājumi, neapšaubāmi, ir par siltumu un karsto ūdeni. Tieši tāpēc datubāzē galvenā uzmanība ir pievērsta šai energoietilpīgākajai un arī dārgākajai pozīcijai."
Tērējam pārāk daudz siltuma
Kā liecina REA datubāzē atrodamie skaitļi, daudzdzīvokļu māju vidējais faktiskais siltumenerģijas īpatnējais patēriņš Rīgā pērn ir bijis šāds:
"Jāteic, ka 201 kWh/m² gadā ir slikts rādītājs," uzsver M.Rubīna. "Par dzīvojamās mājas energoefektivitāti varam spriest, ja atrodam salīdzināmus lielumus. Kā pretmetu šīm ēkām izvēlējāmies dzīvojamās mājas, kurās īstenota kompleksa renovācija. Tādas Rīgā atradām septiņas."
Datubāze liecina, ka kompleksi renovēto Rīgas daudzdzīvokļu māju vidējais faktiskais siltumenerģijas īpatnējais patēriņš pērn mājās ar centralizēto karstā ūdens apgādi bija 101 kWh/m² gadā, bet renovētās mājās bez centralizētās karstā ūdens apgādes - 77 kWh/m² gadā. Tātad šajos namos siltuma patēriņš samazinājies gandrīz divas reizes.
Ar jēdzienu "kompleksā renovācija" šajā gadījumā ir domāts ēkas siltumnoturības paaugstināšanas pasākumu kopums, kas ietver augšējā stāva pārseguma, ēkas cokola, pamatu, pagraba pārseguma un ārsienu visaptverošu siltināšanu atbilstoši spēkā esošā Latvijas būvnormatīva LBN 002-01 "Ēku norobežojošo konstrukciju siltumtehnika" (Ministru kabineta noteikumi Nr.495) prasībām; siltumapgādes sistēmas renovāciju, visus apkures radiatorus ēkā aprīkojot ar termostatiskajiem vārstiem, un individuālo norēķinu sistēmu par patērēto siltumenerģiju apkurei; karstā ūdens sistēmas renovāciju; logu, ārdurvju nomaiņu; ventilācijas sistēmas renovāciju bez siltuma atguves. Taču šis apjoms atsevišķām ēkām var nedaudz atšķirties attiecībā uz cokola un karstā ūdens apgādes, ventilācijas sistēmām, kā arī nomainīto logu īpatsvaru.
"Mēs uzskatām, ka enerģija, kas patērēta virs šī vidējā renovēto māju rādītāja - 101 kWh/m² gadā – ir izmantota nelietderīgi. Faktiski tā ir nauda, kuru šo namu iemītnieki varētu atstāt savos maciņos, ja nams būtu renovēts," uzskata M.Rubīna.
Datubāze par savu maciņu vēl vairāk liek aizdomāties, piemēram, Brīvības ielas 164.nama 2.korpusa iemītniekiem, kuru mājas faktiskais siltumenerģijas patēriņš pērn bija 308 kWh/m² gadā. Acīmredzot līdzīgi jūtas arī vairāku Vidzemes alejas 1., 3. un 7.nama dzīvokļu īpašnieki, kuri patērē vairāk nekā 260 kWh/m² gadā.
Aprēķinās nelietderīgi pārtērēto un pārmaksāto siltumenerģijas daudzumu
Datubāze ikvienam interesentam dod iespēju aprēķināt, cik naudas viņš apkures sezonas laikā maksā par gaisa sildīšanu galvaspilsētā. Kā zināms, lielās pilsētās samaksa parasti ir augstāka nekā dažus kilometrus aiz to robežām.
Lai novērtētu mājas energoefektivitātes līmeni, izmantojot datubāzes informāciju, ir jāveic visai vienkāršas matemātiskās darbības. Rezultāts parāda mājas faktisko energoefektivitāti vai mājā nelietderīgi pārtērēto un pārmaksāto siltumenerģijas apjomu procentos, ja mājas kompleksā renovācija nav veikta.
"Šādu datu analīzi mēs gribam ieteikt māju pārvaldniekiem," saka M.Rubīna. "Katru mēnesi šos aprēķinus tabulas veidā var izvietot uz dzīvokļa norēķinu kvīts otras puses, jo daļa iedzīvotāju internetu neizmanto."
Šāda ieteicamā tabula atspoguļotu faktisko vidējo apkures sezonas āra gaisa temperatūru Rīgā, faktisko mājas siltumenerģijas īpatnējo patēriņu, kompleksi renovēta nama faktisko siltumenerģijas īpatnējo patēriņu un nama faktisko energoefektivitāti vai namā nelietderīgi pārtērēto un pārmaksāto siltumenerģijas daudzumu procentos.
"Datubāze ļauj aprēķināt, cik daudz naudas apkures sezonas laikā samaksāts par gaisa sildīšanu."
"Īstenībā tas nozīmē, ka no mājas siltumenerģijas īpatnējā patēriņa atņem renovētās mājas patēriņu, kuru reizina ar simt un izdala ar attiecīgās mājas faktisko patēriņu," skaidro REA vadītāja. "Iznākumā iegūstam pārtērēto procentuālā izteiksmē."
Piemēram, jau minētā Vidzemes alejas 7.nama iedzīvotāji sūdzas, ka aukstajos ziemas mēnešos rēķins par siltumu sasniedz pat 200 latu mēnesī.
Kā liecina aprēķini, šā nama iedzīvotāji nelietderīgi izmanto (protams, par to arī maksājot) 61,88% no patērētā enerģijas daudzuma. Naudas izteiksmē tie būtu 123,76 lati.
"Aprēķini liecina, ka šā un līdzīgu namu dzīvokļu īpašnieki šo gaisā palaisto naudu varēja izmantot lietderīgāk, paaugstinot sava nama vērtību, to nosiltinot un savedot kārtībā," spriež M.Rubīna.
Latvijas Namu pārvaldnieku ģildes valdes locekle Baiba Pļaviņa uzskata, ka šāda datubāze varētu būt labs palīginstruments, lai pārliecinātu dzīvokļu īpašniekus sākt domāt par savas mājas renovāciju. "Taču zināmas bažas rada tas, vai nelielas namu apsaimniekotāju firmas vēlēsies šādu informāciju ievietot publiskā datubāzē, jo konkurence nozarē ir liela," saka B.Pļaviņa. "Katrā gadījumā namu apsaimniekotāju sabiedriskās organizācijas labprāt ar šādu piedāvājumu iepazītos tuvāk."
Arī Latvijas Namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ģirts Beikmanis domā, ka šādu datu parādīšanās publiskā apritē var veicināt negodīgu konkurenci.
"Konkurenti var sākt sarunas ar to namu dzīvokļu īpašniekiem, kuru mājas patērē visvairāk siltumenerģijas," uzsver Ģ.Beikmanis. "Kā zināms, efektīvākā un peļņu nesošākā ir tieši šādu namu renovācija. Tomēr informācijas publikācija komunālo pakalpojumu rēķinos par pārtērēto siltumu ir apsveicama."
Šeit gan jāņem vērā, ka faktiskie īpatnējie siltumenerģijas patēriņa dati nav paredzēti tiešai salīdzināšanai ar analogiem datiem citās pilsētās vai citā laikposmā. Lai datus varētu salīdzināt, jāveic to pārrēķins, lietojot klimata korekcijas koeficientu.
